Rīka Pulkinena

''Burvība'' 2025

Riikka Pulkkinen

''Lumo'' 2022

SAM_1189

Stāsts, kas iesākas kā detektīvs ar jaunas meitenes nāvi, palēnām pārtop preparēšanas drāmā, kurā sajaucas lomu spēles, vainīgi nevainīgie un robežas starp realitāti un iztēli. No apmātas dievināšanas līdz nodevīgam ienaidam ir viens notikums. Izdomāts, safabricēts, iztēlots un reizē dziļi patiess. Izvirdušas emocijas pārvēršas kaislīgos ēteriskos pielūgsmes mirkļos un jo vairāk tām piešķir vibrējoši izrunātu vārdu veidolu, jo lielāka pārliecība par to īstenumu. 

Sarežģīts literārs tīkla pinums, kam izurbties cauri. Pat, kad viss ir beidzies, aizveras priekškars un tu paliec ar saviem pinekļiem, nav skaidrs, vai tas, ko esi atšķetinājis, ir vienīgā patiesība, kas kaut kur iestrēgusi iztēles gūstā. 

Detaļu pa detaļai mēs kā lasītāji risinām šo mīklu par galveno varoni, pusaudzi Filipu Lākso, izspoguļojoties to cilvēku atmiņās par viņu, kas kaut kādā veidā bijuši viņas dzīvē klātesoši. Fantāzijas spēli ar izspēlētām lomām un patiesības pieskaņu. Vai tad ikviens mēs nespēlējam šīs lomas? Jo vairāk mēs iepazīstam detaļas no Filipas dzīves epizodēm, jo sarežģītāk kļūst atbildēt, kurš tad galu galā ir galvenais varonis šajā stāstā. Meitene, kura ikvienā personā atstājusi spilgtu nospiedumu vai personas, kuras ļāvušās atklāties un ielaidušas Filipu savos dziļāko noslēpumu kambaros.

Vai mēs esam tie, kādus mūs redz apkārtējie?

Kad stāsts pārtot realitātē vai realitāte ir stāsts, ko mēs tajā mirklī vēlamies pastāstīt?

Somu rakstniece Rīka Pulkinena savos romānos ģenerē psiholoģiskos portretējumus, kuros atkailina sabiedrības ētikas un personību tumšākos izaicinājumus. Noteikti nepaej garām latviski tulkotajai grāmatai ''Patiesība''.
 

"Vīrieši vēlas, lai sievietes skatās uz viņiem rīcības degsmē, un doma par sievietēm, kas skatās uz vīriešiem, viņos pašos modina kaismi, bet sievietēm ir garlaicīgi. Sievietes gribētu sarunāties ar vīriešiem, runāt par jebko, par nesvarīgām vai svarīgām lietām. Viņas vēlētos atklāt, tapt atklātas. Taču, gluži pretēji, tiek iebāztas mūžīgajās dzīves tribīnēs, tad pagriež galvu, ierauga pulksteni stacijas tornī, kas rādās pusseptiņi, un tad sievietes nolemj drīzāk iet uz mājām un mierīgi palasīt grāmatu." (293.lpp.)

Tulkotāja: Maima Grīnberga

Izdevniecība: Jānis Roze