Kristīne Zlamete, Jekaterina Griškjāne

''Miks un Lilī. Lielā talka''

''Miks un Lilī. Ejam sēņot!'' 2025
 

SAM_1133

Kā top manas fotogrāfijas?

Es parasti nedalos ar savām fotogrāfiju (dzīves) aizkulisēm, lai kā arī man nelūgtu rādīt to vairāk, tad te nu būs viens mazs piemērs. (jo tā nejauši sanāca nofotografēt)

Nav tāda kombo- es un grāmatas.

Ir es/ģimene/grāmatas trīstūris.

Brauksim sēnēs?! Nu, man gribētos iebrist mežā sēnēs ( un es mīlu gan mežu, gan lasīt sēnes), bet vīrs jau labi saprot, uz ko tas velk, kad izvelku no skapja apakšas savu foto somu un gleznoto fonu. Bet man ļoti gribas uztaisīt to ikgadējo viršu vainagu, kas stāv visu gadu kā sienas dekors. Vajag!

Un tā nu mēs sapakojušies braucam- maiss ar zābakiem, grāmatām, leļļu izmēra groziņiem. Visas manas sēņu vietas ir Latvijā, šeit es neesmu atradusi savas īstās vietas. Jau gadiem. Toties man šeit ir viršu vietas, gadu no gada, bet tā arī tuvumā neesmu atklājusi brūkleņu vietas. Sēnes šoreiz lasa tikai pārējie ģimenes locekļi, jo gandrīz stunda man paiet sienot viršu vainagu. Iepinu arī tās dažas brūkleņu buntes, labi zinot, ka pēc pāris nedēļām tās nokritīs no vainaga. Milzu gleznoto fonu es stiepju uz mašīnu un vedu uz mežu ne jau lai izklaidētos, bet lai safotografētu jaunākās bērnu grāmatas, kas atceļojušas no Latvijas. (Grāmatu loģistikai būtu jāvelta atsevišķs ieraksts- tas nebūtu iespējams bez superīgākajiem cilvēkiem, kas man ir blakus.)

Tā kā grāmatas es visiežāk vispirms fotografēju, tikai tad lasu, arī  šīs es neesmu pat izšķirstījusi, un fotogrāfējot arī pati pirmo reizi ieraugu, ka slēpjas iekšlapās.

Parasti bērnu grāmatas sanāk lasīt vairākas reizes. Vienu reizi vienai pašai  un otru reizi kopā ar bērniem. Tās ir divas pilnīgi atsķirīgas lasīšanas pieredzes un katrā parādās nianses, kas nav pamanītas iepriekš. 

Kamēr es mēģinu mainīt dekorācijas un pārbīdīt no vienas vietas uz otru, gaismas mainīgie apstākļi mani izved no pacietības- tiklīdz nomainu iestatījumus spilgtajai saulei, mākoņi aiziet priekšā gaismai un visu nākas no jauna nomainīt. Tikmēr brūkleņu dekorācijas tiek palēnām novāktas (notiesātas), nelīdz nekādi "pagaidi", "nē, vēlāk". Jūtu gaisā spriedzi, jo viss šis ir pamatīgi ieildzis, visiem piezadzies izsalkums un ir neskaitāmi citi paredzētie darbi, kas gaida mājās.

Mirklī, kad šo rakstu, esmu viena mājās- pārējie ir aizbraukuši uz laukiem, jo mammai vajag palasīt, apstrādāt bildes un uzrakstīt atsauksmi. Pārējās dienās esmu citos darbos un pienākumos- ikdienas troksnī ir grūti fokusēties. Šī reize nav nekāds jaunums, jo ģimene ir pieradusi, ka grāmatas aizņem gandrīz visu manu brīvo laiku. Tāpēc brīžos (un tas ir gana bieži), kad man apkārtējie saka "tu jau tās grāmatas saņem par velti", man grūti izstāstīt, cik man (un manai ģimenei) tas viss galu galā izmaksā. Es nesūdzos, tā ir mana izvēle, bet no ārpuses tas izskatās daudz savādāk nekā esot tajā iekšā. 

************

Izdevniecības ZvaigzneABC bērnu grāmatu konkursā guvusī grāmatu sērija par kaķi Miku un vardīti Lilī ir izglītojošas un izklaidējošas grāmatas pašiem mazākajiem bērniem, kas vēsta par dabu, dabas veltēm un mūsu atbildību. Sēņu grāmata pie mums ir atnākusi pareizajā laikā, tieši, kad ar trīsgadnieci dodamies sēņu meklēšanā- gailenes un bekas ir tās, ko tagad jau māk atpazīt un atšķirt no indīgajām mušmirēm. (Viss jau būtu lieliski, ja vien tās sēnes nebūtu vēl jātīra un jāvāra). Grāmatās ir jaukas un piemīlīgas ilustrācijas, kuras interesanti mijodarbojas ar balti izzīmētajiem zīmējumiem, kas rada sajūtu, ka kāds ir spēlējies ar ilustrācijām, piezīmējot tām klāt papildus lietas. Katrā grāmatā atrodas arī spēle, ko izspēlēt kopā ar vecākiem vai brāļiem un māsām. 

Izdevniecība: Zvaigzne ABC