Bārbara Kingsolvera

''Indeskoka bībele'' 2026

Barbara Kingsolver 

''The Poisonwood Bible'' 1998, 2022

SAM_5212

''..doktors Livingstons nebija labāks par citiem. Viņš un visi tie bagātību mednieki, kuri pēc tam pameta Āfriku tāpat, kā vīrs pamet sievu, kailu savilkušos čokurā ap tās tukšo klēpi.'' (15.lpp.)

Atlieku rakstīšanu dienu no dienas. Nevaru saņemties, jo viss, ko gribas pateikt ir tik blāvs. Nobružāts, kā pret asfaltu atbalsojas zemē nomesta tukša tunča kārba. 

Sajūta, ka esmu ar šo grāmatu nogājusi garu ceļu, kur reizē ir atkalsatikšanās, šķiršanās un bezcerīgas skumjas.

Vai to var vispār izstāstīt?! Vesela kontineta sāpes?! Reiz tur jau esmu bijusi, kad gribas kaut ko pateikt un pretī ir gaisīgs prieks, bezrūpīga pēc noklusējuma. Bet zini, kā lai izstāsta tās sarkanās zemes lāstu?! Kā gan es vispār to spētu izstāstīt, tos piepūtušos vēderiņus, kuri visdrīzāk neizdzīvos līdz piecu gadu vecumam? Kā lai izstāsta, ka piķa melnā Āfrikas sirds nebeidzas aiz kartes robežas, ka arī blakus valstīm asiņo sirds un sadeg cerība uzplaukt.

Iztēlojies, ka ir melnbalto lauciņu šaha spēle, bet tu nespēj saskatīt, kuri ir melnie, kuri baltie lauciņi. Visi kā viens var būt otrs un neviens, bet spēle turpinās un kauliņi viens pēc otra krīt. Ienaidnieks ir starp savējiem un karaļi treicas pret zemi reizē ar laidņiem, viens otru katapultējot, ar zūdošu cerību uzvarēt kaujā. 

Bībele skan tik vareni un viedi, biedējoši.

Izvairās izcelt plauktā kristīti neticīgie, baidoties uzzināt, cik šis viss ir piligrāmi kompleksi. No sākuma līdz beigām Kingsolvera pilina šo indeskoka indevi, ietverot to grandiozas literatūras paēnā. Dažkārt izlepušā lasītāja vārdā paģērot meksikāņu seriāla ritmus, lai iebarotu mūsos šo kaislīgo vēstījumu. Mana grāmata pieraibināta vākam pieskaņotu naktsdebesu tumšzilo līplapiņu. Lai ir kur pieturēties. Pasniegties, kad gribas pirkstu galos sajust to svelmaino skumju nokrāsu, kas slīd cauri plaukstām kā sarkano smiršu graudi.

''Dievam nevajag mūs sodīt. Viņš vienkārši piešķir mums gana ilgu dzīvi, lai mēs izdarītu to paši.''(326.lpp.)

Vai zini, cik skaļa ir Āfrikas sirds naktī?! Kā cikādes vibrē ar ūdenskrituma jaudu un moskīta tīkla aizsegā vājo elektrības spuldzes gaismu piemājo simtiem pelēku viendienīšu. Viss pārējais, kas ārpus tumsas pulsē, pazūd līdz ar gaismu garajā ziloņzālē. 

Kingsolvera sarakstīja Indeskoka bībeli 1998.gadā, bet, vai zini, ka nekas nebija mainījies arī 2010. gadā un nekas arī nemainīsies 2026.gadā. Zeme sadedzina sevi no iekšienes. Tukšums skan, kad vecāki atgriežas darbā pēc mazuļa aiziešanas, cerībā, ka nākamais izdzīvos. 

Grandiozs vēsturiskais romāns par koloniālismu un postkoloniālismu Beļģijas pārvaldītajā Kongo Demokrātiskajā republikā (nejaukt ar blakus Kongo republiku), par ticību un maldiem, kas izstāstīts caur mācītāja ģimenes drāmu, kurā aug četras meitas.

Katrai no meitām dota iespēja parādīt savas emocijas un piedzīvoto, ik pa laikam ieskanas arī ģimenes mammas balss. Meiteņu balsis nav vienmuļas, tajās ir gan ironija un humors, gan bērnu vecumam atbilstošā pārteikšanās un bērnišķīgs skatījums uz jaunajiem apstākļiem. Laikam ejot šīs meiteņu/mammas balsis paliek arvien satrauktākas un izmisušākas, tikpat dramatiskas, cik eskalējas notikumi Kongo. Reizē ar misionāru ģimeni lasītājs iepazīst vietējo tradīcijas, kultūru, ēdienu jeb tā neesamību, vietējo valodu un politisko varu.

Tēvs šeit ir sarežģīts tēls. Visurklātesošs, dominējošs un destruktīvs. Tikai ar laiku atklājas, ka visam apakšā ir sarežģīti notikumi tēva dzīvē, kas liek pieņemt nepareizus un ģimeni sagraujošus lēmumus. 

''Visi pieaugušie, ieskaitot mūsu bezkaunīgo mammu un misis Anderdaunu, kura, pagriezusi galvu sāņus, berzēja kaklu, tobrīd atgādināja pilnīgus psihopātus. Izņemot papu, kurš patiešām ir psihopāts.'' ( 171. lpp.)

Saka, ka Āfrika nozog sirdi, reiz tur esi bijis, nespēj pa īstam vairs atgriezties. 

Šī noteikti nav grāmata, ko ieteikt ikvienam, tā paģēr ziedošanos, laiku un klātesamību dažādajos slāņos, atklājot koloniālisma dažādās sejas, tomēr autore ļauj secinājumus izdarīt katram pašam, atkarībā no pieredzes un lasītāja interpretācijas. Toties, ja esi pamatīgi starp pirsktiem izviļājis šo fufu, tu varēsi sagaršot gabaliņu Kongo.  

''Indeskoka bībele'' ir provocējoša, episka, neērtus jautājumus uzdodoša un satricinoša.

Monumentāla.

4.5 zvaigznes

" Viss, ko tu uzskati par pareizu, var izrādīties nepareizs kādā citā vietā. It īpaši šeit.''(504.lpp.)

''Te nav Brisele, Maskava vai Meikena Džordžijas štatā. Te ir vai nu bads, vai plūdi, un tu nespēj neko nevienam iemācīt, iekams pats neesi to apguvis.''(520.lpp.)

Tulkotāja: Karīna Tillberga

Izdevniecība: Zvaigzne ABC