Donatella Di Pjetrantonio

''Atdotā'' 2026

Donatella Di Pietrantonio
''L'Arminuta'' 2017
SAM_6031

Purva grāmata ar itāļu temperementu.

"Kopš mani atdeva atpakaļ, vārds ''mamma''ieperinājās man rīklē kā krupis, kas ārā vairs neizlēca.'' (21.lpp.)

Vai pietiks, ja es pasaku, ka tev šī ir jāizlasa?! Bez obligātuma un piespiešanās, bet jāizlasa, jo šī ir lieliska grāmata.

Itāļu rakstniece Donatella Di Pjetrantonio tiek salīdzināta ar Ferranti, man gan gribas teikt, ka šajos pusaudžos, kas ir starpposmā starp bērnību un pieaugušo realitāti, ir daudz no Delfīnes de Vigānas romāniem, vienīgā atšķirība ir terperementā. Šeit nav tās skumjās nolemtības un sentimenta, bet uguņojošs, mutuļojošs, neprognozējami mainīgs emocionāls izvirdums.  Līdz ar emociju gammu, kas visās iespējamās krāsās un gradācijās šaujas laukā no varoņiem, arī lasītājs tiek ierauts šajā emociju centrifūgā, to ir tik daudz, bieži vien visas reizē. 

Temperements nav vienīgais, ko šei var sajust no Itāļiem. Videi, lokācijai, laikam ir milzu nozīmē stāstā. Un tā ir pavisam savāda pieredze 70tajos, no šeit pieminētās- garšās, smaržās, augļos, ciematos un cilvēkos.

13gadīgā varone vienā dienā tiek atdota atpakaļ saviem bioloģiskajiem vecākiem, kurus nekad nav pazinusi. Bez paskaidrojumiem. Pēkšņā vides maiņa ir tik šokējoša, augot vienam bērnam ģimēnē, pēkšņi tu esi viens no daudziem, kas cīnās ne tikai par maizes kumosu, bet arī par savu vietu ģimenē. Visi apkārtējie viņu sauc par Atdoto, gluži kā mantu, kura vairs nav vajadzīga. 

Emocionāli plosoša, bangojoši postoša un reizē trausli spēcīga, šī nieka 200 lappušu garā grāmatiņa parauj vaļā visus emociju korķus reizē un satricina. 

  Iesaku!                               Iesaku!                           Iesaku!

4.5 /5 zvaigznes

Tulkotāja: Dace Meiere

Izdevniecība: Latvijas mediji