Volijs Lembs ''Upe vēl gaida''
Volijs Lembs
''Upe vēl gaida'' 2026
Wally Lamb
''The River Is Waiting''2025
''Ticībai kādam augstākam spēkam es visvairāk pietuvinos, kad, makšķerējot no krasta, veros okeānā. Tas es redzu ko tādu, kas ir daudz lielāks par mani, Ko tādu, kas ir bijis daudz ilgāk par mani un paliks šeit vēl ilgi pēc tam, kad manis vairs nebūs.''( 116.lpp.)
Lai kā man gribas šo grāmatu ieteikt, lūdzu, izvērtē, kāds ir tavs emocionālais stāvoklis, vai esi spējīgs pacelt visu to smago, kas tiek mests virsū no grāmatas.
Kāpēc sevi pakļaut šīm svešām, iedomātām bēdām, kas nav tavējās?! Aptuveni tādu domu izteica tētis, kad mamma stāstīja, kā veselas trīs reizes apraudājusies, lasot Volija Lemba grāmatu ''Upe vēl gaida''.
Man likās, ka grāmata mani jau no paša sākuma saloka zem smaguma preses un iztukšo visu gaisu, beigās visas manas emocijas izlādējot, uzsprādzinot asaru aizsprostu, kas visu grāmatas laiku stāvēja sastindzis un gatavs pretoties pret visām tām satraucošajām tēmām, ko autors iekļāvis savā darbā.
Nekritizē, nekritizē, kas tu esi, lai nevarētu piedot. Man visu laiku pakausī elpo Edītes Evas Egeres pieredze, ko viņa apraksta ''Izvēle'', kā viņa tika galā ar savu traumatisko pagātni un varmākām, kā viņa sevis pašas labad piedeva saviem pāridarītājiem. Tomēr šis stāsts kā mammu uzrunā ļoti personiski un nav iespējams noskatīties no malas, neizjūtot visu to emociju gammu, kas virmo un gruzd.
Ja vēlies zināt, par ko ir grāmata, to var izlasīt grāmatas aizmugurē, tomēr, lai nenospoilotu sev pārsteiguma momentus visas grāmatas laikā, iesaku lekt tajā pilnīgā neziņā- es varu apgalvot, šai upei ir gan atvari, gan ūdenszāles, gan akmeņainas krāces- no tās nav iespējams izkāpt sausā.
Grāmata man ļoti atgādināja Krisa Vitekera ''Mēs sākam no beigām'', ne tik ļoti kā valodiski, bet noskaņas, tēmu un neparedzamības dēļ. Manī ir šīs pretrunas, kur bieži vien sižetiski man likās par daudz pārspīlēti un pirmā daļa ir tik pretrunīga un pilnīgi nošķirta no pārējām daļām, tomēr kopumā šī ir tā grāmata, kas ņem un tevi sapurina tik ļoti, ka ilgi nav iespējams tikt vaļā no šīs sajūtas. Bezizejas sajūtas.
Kā piedot sev, kā piedot tuvākajam, kā iespējams turpināt dzīvot ar vainas apziņu, kas ir briesmīgāk par pašu nodarīto?
Lasiet, lasiet, lasiet! Ja vien spējiet. Grāmata ieēdīsies jums zem ādas un nespēsiet to aizmirst, visu laiku nēsājot tās sajūtas sev līdzi, lai kur arī jūs ietu.
4.5 zvaigznes
Tulkotāja: Astrīda Vucāne
Izdevniecība: Latvijas mediji
