Laima Muktupāvela (Kota)

"Mīla. Benjamiņa" 

DSC_1206SK
 

“…kritiķis ir cūka. Viltnieks, kurš nenāk uz mēģinājumiem un jau laikus nepasaka režisoram, kas kurā brīdī aktieriem būtu jādara.”
 

Gluži kā skolas laika anketu kladēs uzdotais jautājums, ar kuru no sabiedrībā zināmām personībām tu gribētu tikties dzīvē, man prātā kā Tatru kalnu aitu kaklos iekārtais zvaniņš, ieskanās- Emīlija. Emīlija Benjamiņa būtu tā sieviete, kuru es gribētu satikt pie kafijas krūzes un parunāt par dzīvi pirmskara Latvijā. Kāpēc tieši viņa?! Lasot šo spilgto Laimas Muktupāvelas (Kotas) darbu par Latvijas preses karalieni, man radās vairāk jautājumu nekā atbilžu. Un patiesībā, kurš gan negribētu kaut uz mirkli satikt personību, kuras paziņu, draugu un līdzgaitnieku lokā bija tik daudzi pagājušā gadsimta slavenākie pārstāvji- sākot no māksliniekiem, žurnālistiem, biznesmeņiem, politiķiem un pat prezidenta. Iespaidīgi. Vilis Lācis, Kārlis Ulmanis, Rūdolfs Blaumanis, Fricis Bārda, Andrejs Upīts-un vēl, un vēl, un vēl. Šķiet visa skolas litaratūras viela sagūlusi Benjamiņas dzīvē iesaistīto personu sarakstā. Patiešām iespaidīgi! 

Tieši laikmeta un personu attainojums ir visnozīmīgākais grāmatas “Mīla.Benjamiņa” elements. Tas ir tik dzīvs, tik spilgts un mutuļojošs. Sekojot Emīlijas dzīves gājumam, biznesa izveidošanai un savas preses karaļvalsts valdīšanai, gluži kā melnbaltā filmā kadros parādās Latvijas pilsoņu ikdiena, baļļu un svētku aleidoskops un dzīvesstils. Nevar noliegt, ka Benjamiņa tika uzlūkota ar bijību un skaudību- konkurējošā prese uzmanīja katru viņas dzīves klupienu un norādīja uz jebkuru ārēji perfektās dzīves ielāpu. Būt strādājošai sievietei, kura no reklāmas rakstu pārdevējas kļūst par pirmo Latvijas sievieti miljonāri vīriešu dominējošā biznesa pasaulē, nebūt nav priekš vājas personības. Šo tautā valdošo aerolu, ko nesa Benjamiņa kā aukstasinīga, valdonīga sieviete, Laima Kota ir manifestējusi un iecementējusi savā literārajā darbā, piedevām šādu arī attainojot Mīlu privātajā dzīvē. Vīra aizvilinātāja, aprēķinātāja, manipulatore. 

Laima Kota ir ieguldījusi milzīgu darbu pētot arhīvus, avīžu slejas, tiesu izrakstus un dokumentus, lai radītu pārsteidzošu un intriģējošu literāro vēstījumu par vienu no spējīgākajām latviešu sievietēm, kas uzdrošinājās sekot savām vēlmēm un prata ilūzijas pārvērst par veiksmīgu biznesu. Kotas unikālais, spilgti ekspresīvais rakstības stils padara grāmatu aizraujošu, brīžiem atklāti šokējošu un ievelkošu. Tajā pat laikā, lasītājam ir jāapzinās, ka tas ir literārs darbs, līdz ar to šeit nav stingri novilktas līnijas starp realitāti un autores fantāziju. Tāpēc, kas patiesībā bija Benjamiņa aiz slēgtām durvīm, kur nesniedzas oficiālie dokumenti un līdzgaitnieku apraksti, mēs, iespējams, nekad neuzzināsim. 

Vai vērts lasīt 2005.gadā izdotu grāmatu, kas bijusi viens no lasītākajiem izdevumiem?! Protams, jo šī savā ziņā feministiskā stilā ieturētā Emīlijas Benjamiņas dzīves apraksta grāmata uzirdina iekšējo balsi, kas čukst:”Ko tad es, es jau neko. Es jau neko nevaru.” Un liek sevī sajust sievietes spēku. 

“Katram mums jāpārdzīvo revolūcija sevī. Bieži vien ar zaudējumiem.”

“Cilvēks var izvēlēties, kas tam nāk par svētību, kā arī to, kas viņu samaitā!”

Pirmizdevums- 2005.g. Jumava

Atkārtotais izdevums: Latvijas Mediji, 2021