Keita Elizabete Rasela  "Mana tumšā Vanesa"

March 20, 2021  •  Leave a Comment

 

IMG_2514IMG_2514SK
 

Kate Elizabeth Russell "My dark Vanessa"

Keita Elizabete Rasela  "Mana tumšā Vanesa"

 

Kāpēc, kāpēc, kāpēc?! Kāpēc jaunās paaudzes neko neiemācās no iepriekšējo kļūdām, kāpj uz tiem pašiem grābekļiem, dzīvo tajos pašos steriotipos un stigmās, ks neļauj atpazīt ļaunuma klātesamību. Kāpēc upuri vēl aizvien slēpj noziegumus un baidās norādīt uz savu pāridarītāju?! Kāpēc vieglāk ir izlikties neredzam ļaunumu nekā pieņemt, ka nodarījums ir reāls un traumatiski klātesošs visas dzīves garumā?!

Keita Elizabete Rasela savā lieliski uzrakstītajā debijas romānā uzsver, ka šis ir izdomāts stāsts, bet tas nenozīmē, ka tādas meitenes kā stāsta varones dzīvē neeksistē. Diemžēl nepilngadīgas skolnieces un pieauguša skolotāja seskuāla rakstura attiecības(pedofīlija) pasaulē nav nekāds jaunums, tas reāli notiek, bet ne vienmēr tas tiek publiski atzīts, notušējot skandālu ar vienošanos, samierināšanos, vai pazušanu no redzesloka. 

Angliski vārds “grooming” ir precīzi raksrurojošs, ko īsti nevar iztulkot latviski, lai nesajauktu ar kādām citām skaidrojošajām definīcijām. Grooming ir pedofīla mērķtiecīga nepilngadīgā upura “aplidošana”, “pielabināšana” ar mēķi seksuāli pakļaut, it sevišķi tas tiek plaši izmantots interneta tīmekļos, kur var viegli paslēpt savu patieso identitāti. Prasmīga aplidošana tik ļoti pārmaina un ietekmē bērna nespēju kritiski domāt un izšķirt melus no patiesības, ka maina pilnībā uztveri par pasauli, pieķeršanos, savu vērtību. 

“Mana tumšā Vanesa” izteiksmīgi attēlo pusaugu meitenes pilnīgu varas zaudēšanu pār sevi, nespējot izbēgt no varmākas sarežģītās ietekmes pat pieaugušā vecumā. Lai arī zemapziņā mēģinot atzīt sev, ka viņa ir upuris, Stokholmas sindroms (ķīlnieks izrāda simpātijas pret pāridarītāju) pret varmāku ir tik spēcīgs, ka nav iespējams veidot pilnvērtīgas attiecības ar saviem vienaudžiem vai veidot ģimeni. Viens no iemesliem, kāpēc varmākam ir tik liela vara pār upuri, ir bērna nepieaugušais prāts, ko tik viegli ietekmēt sensitīvajā pusaudžu periodā, apgalvojot, ka varmāka ir tikai vienīgais, kurš saredz sava upura skaistumu un unikalitāti. 

Visvairāk man patika, ka autore neidealizē varmāku-tas nav kāds skaists, jauns skolotājs (lai arī pilngadīgs), kurā varētu būt iemīlējušās visas skolnieces. Varmāka ir galīgi nesimpātisks pusmūža vīrietis, kurš neko daudz dzīvē nav sasniedzis. Viņa vienīgā spēja ir izraudzīties vistrauslākos no saviem upuriem un manipulējot ar skaistā izcelšanu, pakļaut savām iegribām. 
Šis darbs katrā ziņā ir jālasa visiem-gan pusaudžiem, gan vecākiem, gan skolotājiem. 



Man likās interesanti, ka šeit tiek pieminēta psihoterapija, ka tā nepalīdz kā vienmēr un visur tiek skandināts. Jo gluži vienkārši, ja neesi gatavs atzīt to, ka esi upuris, tad nav iespējams arī neupurēties un dzīvot savu dzīvi ar saviem lēmumiem. 

Emocioāli tā arī man neizdevās sajust grāmatu, jo esmu lasījusi biogrāfiskus darbu par pedofīliju, kur vēstījums ir tik šokējošs, grafisks un šausminošs, ka gadiem atstājis iespaidu. (“Tiger, tiger” Margaux Fragoso)
Bet es priecājos, ka šī ir goodreads 2020 shortlistē, jo par šo tēmu ir jārunā, lai upuri pārtrauc par tādiem būt un spēj stāties pretī saviem varmākām.

IMG_2525IMG_2525SK
 

Izdevējs: Helios 2021.gads.

 

IMG_2516IMG_2516SK

 

IMG_2515IMG_2515SK


Comments

No comments posted.
Loading...