Анна Матвеева

Anna Matvejeva

"Перевал Дятлова" (2013)

"Djatlova pāreja" (2021)

DSC_6820SK

"Varbūt vajadzētu izdot šos dokumentus vienos vākos un piedāvāt lasītājam visu izdomāt pastāvīgi, nejaucot viņam galvu ar maniem muļķīgajiem secinājumiem? Varbūt vispār nevajadzēja pie tā ķerties? Patiesi, cik daudz izcili gudru cilvēku jau ir mēģinājuši atminēt Djatlova pārejas noslēpumu, un ko viņi panākuši? Līdz šai dienai nekas nav zināms, bet ir iznākušas grāmatas un raksti, un milzums ļaužu sūtījušas vēstules uz visdažādākajām instancēm..."  (198-199.lpp)

Šī autores rindkopa izvilkusi visu esenci par grāmatas saturu- viņas šaubas, raizes un pārdomas par to, ko pati raksta. Man nebija ekspektāciju, ka autore atklās ko unikālu- atrisinās gadu dekādēs minēto mistisko mīklu, kuru atrisinājumā piedalījušies miljoniem ļaužu, pie reizes vēršot visas iespējamās sazvērestības teorijas, sākot no NLO, sniega cilvēkiem līdz daudz maz ticamai- valdības izmēģinātiem kodolsprādzieniem. Varu atklāt arī tev- atrisinājumu ne tu, ne es, ne autore nezin, un visdrīzāk arī nekad neuzzināsim, bet pats mistiskais gadījums ir tik spocīgi šausminošs, intriģējošs un reizē biedējošs, lai uzzinātu par to vairāk. 

DSC_6813SK

Par šo 1959. gadā notikušo deviņu studentu nāvi pārgājiena laikā skarbajā Ziemeļurālu kalnu pārejā es pirms daudziem gadiem redzēju sižetu kādā no Krievijas kanāliem. Pēdējie attēli, ko bija uzņēmuši paši tūristu grupas dalībnieki, bija stindzinoši un biedējoši, zinot, kas ar viņiem notiks tikai dažas dienas/stundas vēlāk. Annas Matvejevas romāns "Djatlova pāreja" bija kā padziļināts ieskats notikumu secībā, ietverot  dienasgrāmatas, izmeklētāju lietas dokumentus, autopsijas pierakstus un ģimeņu lpārstāvju intervijas. Paralēli visai dokumentālajai pusei lasītājs tiek iesaistīts autores privātajā dzīvē- visos notikumos, kas ar viņu notiek un mistiskajām sakarībām, kas aizvedis pie grāmatas rakstīšanas par neatrisināto nāvi kalnos. Šī laikam ir pirmā tāda tipa grāmata, kur sausajiem izmeklēšanas faktiem tiek iepīts kas dziļi personisks no paša autora. No vienas puses tas liekas atsvaidzinoši un ļauj iepazīt rakstītāja cilvēciskās vājības un attaino sarežģītās personiskās perifērijas, kas jāatšķetina reizē ar dokumentu kaudzēm. Bet no otras puses tas brīžiem šķiet nevajadzīgi, kā aizpildot tukšo lappušu skaitu, lai lasītājs aizmirstu, ka dokumentētie fakti visu laiku atkārtojas un griežas uz riņķi vien. Un tad ir vēl viens faktors- man rodas simpātijas pret pašu autori, viņas auksto dzīvokli, alkoholiķiem kaimiņiem, neuzticīgo vīru un Šumaheru. To, kas kaķis. 

"Kad ilgstoši nerakstu, man attīstās spēcīga vārdu toksikoze. Vārdi manī saskābst kā nepieprasīts piens zīdītājas krūtīs." (28.lpp)

DSC_6814SK

Vai tu esi dzirdējis/-usi par Djatlova pāreju, ko pārdāvēja bojāgājušās tūristu grupas vadītāja vārdā?!

1959.gada februārī deviņu ( 7 vīrieši un 2 sievietes) studentu grupa devās smagākās grūtības pakāpes pārgājienā Ziemeļurālu kalnos. Kad komanda neatgriezās atpakaļ, tika sūtītas meklēšanas grupas, kuras atrada telti sagrieztu no iekšpuses, bet visus grupas locekļus- laukā, sniegā bez dzīvības pazīmēm. Daži no viņiem bija tikai apakšveļā, kāds bez zeķēm, vienai no sievietēm bija izrauta mēle, citam sadragāts krūšukurvis. Otra sieviete bija sastingusi rāpus pozā ar skatu uz telti. Kas bija izbiedējis zinošos tūristus tik ļoti, lai viņi steigā, pussaģērbušies pamestu savu telti, kad laukā valdīja ziemas spelgonis?! Ja neesi jau bailēs aizvēris/-usi šo lapu un esi pamatīgi ieintriģēts/-a, varbūt ir pēdējais laiks, lai sameklētu plauktā "Djatlova pāreju" un uzzinātu par incidentu detalizētāk. 

Viens gan ir skaidrs. Krievija ir nepārspējama čempione noslēpumu glabāšanā un noklusēšanā, ne velti, arī šis gadījums daudzus gadus ticis slepus izskatīts, dokumenti noslepenoti, tā ka diez vai mēs vēl pieredzēsim atklātības stundu kremļa paspārnē. 

"Dzīve mūs, rakstniekus, vienmēr apsteidz, visi "bukeri" un "nobeļi" pienākas viņai. Tu izdomā sižetu, bet dzīvei par tādu pašu tematu to ir tūkstošiem, atliek tikai pierakstīt. Un viņa ir tik atjautīga, baismīgi atjautīga, bet reizēm- tikai baismīga." (172.lpp)

Izdevējs: Latvijas mediji (2021)

Tulkotāja: Maija Kudapa

Atdzejojumi: Lauris Veips

  DSC_6819SK