Līza Vingeita
“Pirms mēs bijām jūsu “ 2021
Lisa Wingate
"Before we were yours" 2017
Kad latviski tiek iztulkotas grāmatas, ko jau sen esmu ielikusi savā virtuālajā grāmatu kartotēkā goodreads.com “izlasāmo” sarakstā, tad jūtos kā laimējusi loterijā. Bingo.
Šūpojos lielās koka šūpolēs ar skatu uz Slovākijas mežainajiem kalniem, man klēpī ielekušais kaķēns rāpjas augšup gar kaklu, un murrādams glaužas klāt. Atraujos no lasāmā teksta, lai paglaudītu spalvaino kamolīti un atkal pievēršos Līzas Vingeitas romānam “Pirms mēs bijām jūsu”.
Ar milzu sajūsmu ķēros klāt šim vēsturiskajam romānam, kurā paralēli mūsdienām, tiek šķetināti stindzinoši notikumi 1939.gadā Memfisā. Lai arī šis romāns ir fikcija un tēli ir autores fantāzijas radīti, pats stāsts par nabadzīgiem vecākiem izmānītajiem vai nozagtajiem bērniem, kas vēlāk pārdoti adopcijai bagātām un ietekmīgām ģimenēm, ir reālāks par reālu. Zīdaiņu un bērnu tirgus, kurš darbojās vairākas desmitgades pateicoties , ka augsta ranga pārstāvji politiskajās un tieslietu aprindās tika iesaistīti šajā traģiskuma pilnajā mehānismā, tādejādi pieverot acis uz nelikumīgo un prettiesisko bērnu izmantošanu.
“Es noriju kamolu un jūtu, ka tas noslīd lejā ass kā ledus gabals, kas nošķelts no kluča.” (92.lpp.)
Lieliska grāmata, ko noteikti novērtēs kā vēsturisko romānu cienītāji, tā romantiskā žanra mīļotāji, jo paralēli vēsturiskajiem notikumiem, tiek atspoguļotas ģimenes saišu nozīmīgums un attiecību stiprums.
Par ko tad ir pats stāsts? Rilla ar trim māsām, brāli un vecākiem dzīvo laivas mājā uz upes. Laikā, kad vecāki dodas prom uz slimnīcu dēļ dzemdību komplikācijām, bērni tiek sagūstīti un nokļūst bērnunamā, lai vēlāk tiktu pārdoti adopcijā turīgām ģimenēm. Drīz vien viņi apzinās, ka šeit valda skarbi likumi un netaisnība, kas uz mūžu mainīs ciešās ģimenes likteni.
Reālajā dzīvē Džordžija Tanna bija galvenā bērnu tirgotāja- ar sabiedroto un darbinieku palīdzību viņas pārvaldītajos bērnu namos daudzi tūkstoši bērni tika atņemti ģimenēm, viņiem tika nomainīta identitāte, lai vecāki nevarētu bērnus sameklēt. Namos, kuros bērni uzturējās pirms tika pārdoti tālāk, viņi saskārās ar vardarbību, pazemojumiem, seksuālu izmantošanu- tiek aplēsts, ka vismaz 500 mazuļu nepienācīgo apstākļu dēļ aizgāja bojā.
Tā kā adoptētāji nāca no ietekmīgām ģimenēm, arī 50tajos gados, kad nelikumīgās shēmas nokļuva atklātībā un institūcijas tika slēgtas, tiesas process bija komplicēts un lēns. Tanna tā arī netika notiesāta un mira no vēža pirms oficiālā tiesas sprieduma. Laika posmā no 1920-1950 gadam, kad melnajā tirgū Džordžija pārdeva bērnus adopcijai (sludinājumi ar bērnu bildēm, kuri meklē sev jaunus vecākus bija normāla parādība) , viņas piekoptā shēma- nabadzīgus bērnus nodot bagātām ģimenēm, sabiedrībā tika normalizēta un plaši piekopta.
Grāmata sevī apvieno vairākas noskaņas-šokējoši traģisko bērnu piespiedu adopciju, vardarbību un sentimentāli ģimenisko, kas neskatoties ne uz ko ļauj ticēt spēcīgai asinsradnieciskai mīlestībai.
Literārais baudījums, kas ne tikai izglīto par vēstures skarbajiem notikumiem, bet arī piepilda un ļauj līdzpārdzīvot. Ne velti gandrīz pusmiljons lasītāju šo darbu goodreads platformā novērtējuši to ar vidējo vērtējumu- 4.37 zvaigznēm, bet 2017 gadā romāns uzvarējis sadaļā “goodreads choice 2017”.
“Vislabākais ir zināt. Es vienmēr saku: vislabāk ir būt tam, kas tu esi. Kas tu esi savos dziļumos. Citādi nav labi dzīvot.” (428.lpp.)
“ Šī vecuma mūzika….nav domāta dejošanai. Ir tik….vientuļi. Tu esi nasta visiem.” (453.lpp.)
Izdevniecība: Latvijas Mediji
Tulkotāja: Lilija Berzinska