Petra Posterte "Gads, kad ieradās bites"

September 05, 2021  •  Leave a Comment

Petra Posterte

"Gads, kad ieradās bites" 2021

Petra Postert

"Das Jahr, als die bienen kamen" 2017

DSC_0582DSC_0582SK

"Reizēm ir jāraud, kad dzīvē noskaidrojas kaut kas ļoti svarīgs." (164.lpp)

 

Vai esi kādreiz sapņojis par kādu mājdzīvnieku?! Kaķīti, kāmīti?! Varbūt sunīti? Bet kā būtu ar bitēm? Vai tev ir kādreiz ienācis prātā būt atbildīgam pašam par savām bitēm?! Jā, arī divpadsmitgadīgā Jozija sākotnēji skeptiski nogrozīja galvu, it kā tas būtu kaut kas neiedomājams, bet viss mainījās, kad pēc mīļā vectēva bērēm viņa mantojumā saņēma viņa rūpīgi lolotās bites! Veselu bišu stropu savā mājas dārziņā! Kas gan varētu noiet greizi?!

 

Bērnu grāmata, ko jālasa arī pieaugušajiem, manī uzjundīja ļoti personīgas un skaudri mīļas atmiņas par manas bērnības bitēm. Mans tētis, saņemot lielu bišu dravu, pats kļuva par dravinieku pēc sava tēta nāves, līdz ar to manas bērnības vasaras tika pavadītas ar bērza šķilām un prauliem kurinot dūminieku, atvākojot vaskus, izlasot propolisu, kausējot vasku un ieziemojot bites. Vaska smarža, kas sajaukusies ar propolisu un tikko izsviests medus ir mana bērnības atmiņu smarža, bet tai nāk līdzi rūgtā pieredze, kad, tā vietā, lai skrietu pagalmos ar draugiem, stundām karstumā bija jāstāv pie bišu stropiem, svīstot caur neskaitāmām drēbju aizsargkārtām. Bet es tik ļoti jūtu Joziju- viņas saikni ar šīm īpašajām un neaizstājamajām dzīvības radībām- bitēm, kuru vērtību mēs līdz galam nespējam novērtēt.

 

Šī grāmata ir kā unikāls ceļvedis bišu saimes prasmei pielāgoties laika ritējumam viena gada ietvaros. Nodaļās, kas sadalītas 12 gadu mēnešu ietvarā, paralēli Jozijas piedzīvojumiem atbildīgajā amatā- kļūstot par dravinieci, lasītājs var sekot līdzi bišu saimes unikālajam ciklam. Ikvienai bitei ir sava nozīme, lai izdzīvotu visa saime un neviena no darbībām nav nekas nejaušs. Iedomājaties- darba bites mūžs ilgst tikai līdz 35 dienām! Un tas nebūt nav skarbākais, ko māte daba bitēm ir paredzējusi. Trani (bišu tēviņi) pēc mātītes apaugļošanas tiek izmesti no stropa, kur tie nomirt, vai tiek sadzelti līdz nāvei, jo barības vielas izdzīvošanai ziemā ir limitētas. 

 

"Es no viņa iemācījos, ka dzīvē gadās laiki, kad nedrīkst skatīties atpakaļ, pat ne sekundi. Tu nedrīksti pieķerties pagātnei, tev jāiet uz priekšu. Soli pa solim un vēl nākamo soli. Diendienā. Lai vispār spētu dzīvot tālāk." (76.lpp.)

 

 

Bet patiesībā jau grāmata nav tikai par bitēm, tas ir par ko daudz, daudz dziļāku, netveramāku un īpašāku. Par spēju tikt pāri grūtībām, iemācīties izdzīvot un turpināt darboties, lai nāktu kas nākdams. Un tas ir tas, ko mēs varam mācīties no bitēm. "Gads, kad ieradās bites" nebaidās runāt par nāvi kā daļu no dzīves cikla, tāpat arī par rūgtumu un aizvainojumu, ko gadiem varam turēt pret mīļotajiem, tajā pat laikā nezinot, ka visslielākās sāpes un bēdas patiesībā tiek rūpīgi maskētas. 

 

Māksliniece Aleksandra Runde ilustrācijas ir ieturējusi bišu krāsās- balts/melns/dzeltens iezum starp nodaļām un bišu formā nolaižas uz lapu malām, atgādinot, cik mazie kukainīši ir mums klātesoši. 
 

 

"Bites arī tā dara. Arvien no jauna. To viņš man lika ielāgot. Kā bites dara savu darāmo. Lai nāktu, kas nākdams, lai vai kādas pārmaiņas." (76.lpp)

 

 

Īpaša grāmata, kas aizkustina. 

4.7

 

Izdevniecība: Jāņa Rozes apgāds

Tulkotāja: Dace Lāže

 

DSC_0596DSC_0596SK

DSC_0590DSC_0590SK
 


Comments

No comments posted.
Loading...