Anna Auziņa "Mājoklis Terēzes dienasgrāmata"

February 10, 2022  •  Leave a Comment

Anna Auziņa

"Mājoklis Terēzes dienasgrāmata" 2021

DSC_2315DSC_2315SK

 

Bāc! Bāc! Bāc! (atļaušos šo leksiku..). Jūtos, it kā kāds man ir pasniedzis rūpīgi brūvētu tumši melno tēju, kur lapiņas rūpīgi atlasītas nevis tāpēc, ka ir augtsākās kvalitātes, bet tāpēc, ka veido savu īpašo rūgti saldeno buķeti. Bet tad kāds paņem un iešļāc manā krūzē šļuku piena un ar skaļu plaukšķi iegāž pa virsu citronu. Lai piedod man britu tradīciju cienītāji, šāds mikslis man neiet pie sirds. Ir tik grūti saprast šo lasīšanas pieredzi- es zinu, ka tur pamatā tas īpašais brūvējums, ko no tiesas izbaudīju, bet no otras puses manām garšu kārpiņām nebaudāms ir viss kopējais mikslis.

 

Anna Auziņa ir māksliniece pēc iekšējās būtības, es ļoti novērtēju vizuālo dizainu un uztveru šo literāro darbu kā ekspresīvu performanci- sak, es esmu šeit un tieši tāda kāda es esmu- pieņem to vai nē. Lai arī šī grāmata nav par seksualitāti, bet drīzāk par pieaugšanu, pirmajā grāmatas pusē ķermeniskās etīdes sprāgst laukā tik kliedzoši, it kā man kāds gribētu kaut ko pierādīt. Ja mērķis ir izaicināt, tad tas īsti uz mani nestrādāja, es vienkārši nespēju nekādi pieņemt, ka pieķeršanās otram cilvēkam un intimitāte, kas starp abiem laulātajiem valda, tiek brutalizēta, atkārtojot vienus un tos pašus vārdus. Pisties un pimpis- šie vārdi paši par sevi jau nav nekas šokējošs, bet tik pārspīlēti dominējošs visā tekstā- it kā latviski nepastāvētu nekādi citi sinonīmi.

Brīdī, kad nopriecājos, ka tomēr uzmirdz arī vārds "mīlestība" un "loceklis", tas momentā tiek sadragāts, vienā teikumā (!) vārdu "pimpis" pieminot 4 reizes. Jā, tā ir mana problēma, ka nespēju tikt tekstā pāri šiem vārdiem. Un nē, šī nav pirmā reize, kad es literatūrā sastopos seksuālās dziņas atklāšanu. Ja šo darbu lasītu pirms 16 gadiem, kad aizrāvos ar Henrija Millera, Anaisas Ninas, Velbeka un Bukovska daiļradi, es būtu vairāk iespaidota...

 

Un tad liekas, ka grāmatas vidū maska pilnīgi sašķīst. No pārspīlētās Terēzes performances, kurā tomēr maz atklājas sievietes būtība, rakstniece atklājas kailāka kā jebkurš ķermeniskais kailums. Parādot savu trauslumu, vājumu un reizē dvēseliskumu. Tikai grāmatas otrā pusē es izbaudīju Annas Auziņas prasmi trāpīgi ielīst dzīves metamorfozēs, bet tas nekādi nemazināja manas mieles par teatrālo iesākumu, kuram bija mani šķietami jāšokē (Gluži pretēji- mani tas atstāja vienaldzīgu).  

 

Man tik ļoti, ļoti gribētos, kaut seksuālo meklējumu un dziņu apraksti tiktu veidoti daudzveidīgāki, izjustāki, vairāk atbilstoši tai Terēzai, kura atklājas grāmatas beigās. Mani nevajag šokēt, es gribu Terēzu sadzirdēt arī pieklusinātākos toņos. 

 

3.4 zvaigznes

 

 

 

Izdevis: Ascendum
 


Comments

No comments posted.
Loading...