Leīla Slimani
"Klusa dziesma" 2018
"Chanson douce" 2016
Satraucoši, eksaltēti un graujoši. Marokāņu izcelsmes franču autore Leīla Slimani lasītāju satrauc jau no pirmajām lappusēm- bez ievadvārdiem, bez liekvārdības, bez aplinkus tekstiem. Mēģinu abstrahēties no savas dzīves, precīzāk- mātes lomas, jo savādāk es nespētu izlasīt "Klusu dziesmu" līdz galam.
Angliskā izdevuma nosaukums "The Perfect Nanny" šķiet atbilst precīzāk, vismaz daļa no satraucošā satura, kas liek apšaubīt ikviena apkārtējā patiesos nodomus, slēpto iekšējo pasauli un pārdzīvojumus. Cik gan daudz mēs zinām par apkārtējiem cilvēkiem? Cik bieži pēc traģēdijām un slepkavību pastrādāšanas nav dzirdētas frāzes no apkārtējiem :"...bet viņš/viņa bija tik draudzīgs/-a, labsirdīga/-a, izpalīdzīgs/-a. To mēs nebijām gaidījuši"?
Kad Mirjama vēlas atkal atgriezties savā juristes profesijā, viņa atrod šķietami ideālo auklīti saviem bērniem. Luīze ir viss, ko māte vēlētos saviem bērniem un vēl vairāk. Viņas gardie ēdieni sajūsmina visus ģimenes locekļus, mājvieta nekad nav bijusi tik sakopta, bērni ātri vien pieķeras sirsnīgajai, ziedoties gatavai auklītei, kurai neviens uzdevums nešķiet par grūtu. Bet ar laiku sāk parādīties plaisas šķietami debešķīgās auklītes rīcībā un uzvedībā. Cik daudz mēs varam uzticēties cilvēkam no ārpuses? Vai arī aizejot mājās, ideālās auklītes aura gluži kā nimbs saglabājas viņas dzīvē?
"Klusa dziesma" fokusējas uz galveno varoņu personības raksturojumu, lēni pētot traģiskā notikuma cēloņus. Emocionāli ievelkoša, gaisu atņemoša ar milztošu uzglūnošu sajūtu, kas piezogas tev kā žņaudzoša efejas stīga. Galu galā, man ir ļoti grūti vērtēt šo darbu, jo- tiklīdz pabeidzu pēdējo lappusi, bija nepieciešams vēlreiz lauzties cauri nodaļām, tik ļoti man gribējas atrisinājumu šim "Kāpēc"? Gribējās saprast. Šī reiz būs tā grāmata, ko lasīšu vēlreiz (ko es tiešām nedaru), lai savā ziņā atrastu izskaidrojumu.
3.7 zvaigznes
Izdevniecība: Omnia mea