Fredrik Backman
"A Man Called Ove" 2014
"En man som heter Ove" 2012
"He was a man of black and white. And she was color. All the color he had."(37.lpp.)
Ūvi nav iespējams nemīlēt. Un, kurš gan to būtu iedomājies, ka ir iespējams iemīlēt neciešami piekasīgu rūgumpodu?! Man bija nepieciešami vairāki gadi, lai ļautos Ūves valdzinājumam, savā ziņā atrodot aplinkus ceļu, lai satiktos ar negantāko, īgnāko un reizē visspatiesāko zviedru vīreli.
Pirms vairākiem gadiem, krietni pirms Instagrama grāmatu bloga, es devos uz bibliotēku meklēt grāmatu, par ko apkārtējie tā sajūsminājās. Ar lielu pietāti turēju rokās mistisku auru ieguvušo Ūvi, negribēdama ļauties sajūsmas spiedzieniem. Galu galā grāmatas raksturojums solīja līdz asarām smieklīgu romānu- tieši tādu no kā es izvairos gan literatūrā, gan kino. Komēdiju, kurā man liek smieties, bet fonā tā vien liekas, ka šalks iestudētie skatītāju smiekli. Izlasot pāris lappuses, es neizturēju un aiznesu grāmatu atpakaļ, apsolot pieturēties pie savām preferencēm literatūrā.
Tinot filmu paātrinājumā uz priekšu- pa pusei piespiedu kārtā līdz manīm atceļoja Brita. Un es biju angliski izsakoties- smashed. Bakmens (ko man tik ļoti patīk saukt par Behemu) mani vienkārši sabombordēja sīkos gabaliņos kā vecu Ķīnas servīzi. Ar savu spēju sarkastiski ironizēt un reizē runāt par svarīgi skumjām norisēm, šis zviedru autors mani ir bezgala savaldzinājis- viņa personāži ir tik absurdi krāšņi- neciešami, bet tajā pat laikā sirds dziļumos tik labestīgi, ka viņus nav iespējams nemīlēt.
""Men are what they are because of what they do. Not what they say,"said Ove." (78.lpp.)
Un tieši tāds ir arī Ūve. Nepārprotiet- dzīvē šāda persona ir burtiski skabarga pakaļā, bet Bakmens saviem personāžiem ļauj parādīt ne tikai virspusējo cietokšņa kārtu, bet arī aizrakties līdz pašiem dvēseles nostūriem. Tā vien gribas skaļi applaudēt Bakmanam par spēju radīt tik burvīgu personāžu.
Ūve liek smietiem un raudāt reizē- šeit nekas nav melots, durot tieši sirds rajonā brīžos, kad saproti, cik plaša un reizē tukša var būt vieta mīlestībai.
"Ove had never been asked how he lived before he met her. But if anyone had asked him, he would have answered that he didn't." (131.lpp.)
Bakmans ir tieši tas, kas ikvienam ir nepieciešams. Ja es būtu ārste, es izrakstītu Bakmana romānus kā zāles drūmām domām, kad viss apkārt liekas tik pelēks un izmisīgi pagrimis. Ir taču dzīvē tādi pamatīgi vīrieši kā Ūve, kuri ar darbiem spēj parādīt savu mīlestību.
Izdevniecība: Washington Square Press