Rachel Joyce
"The Unlikely Pilgrimage of Harold Fry" 2012
"The Love Song of Miss Queenie Hennessy" 2014
"..visu savu dzīvi esmu pavadījis, neko nedarīdams. Un tagad beidzot kaut ko daru." (209.lpp.)
Spriežot pēc maldinošā nosaukuma (never expect anything), kurā mīlas dziesma lec laukā no grāmatas vāka, es sevi maldināju, ka ieslīgšu kādā romantiskā atmiņu stāstā. Maldīties ir cilvēku dabā. Galu galā, ja mums vienmēr būtu viss skaidrs vien izlasot nosaukumu, nebūtu jēga vispār ķerties klāt literārajiem meistardarbiem.
Pensijā aizgājušais Harolds Frajs, kura ikdiena ir tik precīzi paredzama, ka vienīgie laika atzīmēšanas sprīži ir mistkastes iznešana uz ietves, vienā dienā, saņēmis satricinošu, bet tajā pat laikā informācijas ziņā skopu vēstuli no senas darba kolēģes, izdara ko pavisam negaidītu. Ņemot vērā vēstules negaidīto parādīšanos, Harolda lēmums doties pāri visai Lielbritānijai, lai vēl reizi satiktu uz nāves gultas gulošo kolēģi, tiek pieņemts šoka momentā, nespējot skaidri spriest un izvērtēt savus spēkus. Bet tieši šis neplānotais lēmums ir kā pagrieziena punkts paša varoņa dzīvē, kas ietekmē arī nejauši ceļā sastaptos cilvēkus un Harolda laulības dzīvi.
Šis ir sentimentāls stāsts, kurā iziešana laukā no komforta burbuļa, ļauj paraudzīties uz svarīgiem notikumiem un lēmumiem dzīvē. Sajust savā noguruši ļenganajā ķermenī pulsējam karstas asinis, kurās vēl ir ilgas pēc pilnasinīgas dzīves un smiekliem, kuros dalīties. Un šajā grāmatā, tāpat kā daudzu cilvēku dzīvēs, ir tik daudz neizrunātā, noklusētā, citu vietā izdomātā.
Savukārt otrā daļa "Mis Kvīnijas Henesijas mīlas dziesma" nāk kā pārsteigums.- šeit atklājas Kvīnijas iekšēji sensitīvā pasaule, vienpusējā mīlestība, pieķeršanās un noklusētās lietas, kas gadiem samilzušas neizsakāmā patiesībā. Man personīgi otrā daļa uzrunāja vairāk- šī vientulīgi sievisķīgā ziedošanās pašas iedomātā realitātē.
3.7 zvaigznes
Tulkotāja: Silvija Brice
Izdevniecība: Zvaigzne ABC