Alena Mornštainova "Klusie gadi"

June 10, 2022  •  Leave a Comment

Alena Mornštainova

"Klusie gadi" 2022

 

Alena Mornštajnová

"Tiché roky" 2019

DSC_4321DSC_4321SK

"Klusēšanai ir tā priekšrocība, ka neviens nevar pieķert jūs melos un ikviens izskaidros jūsu klusēšanu pa savam" (22.lpp.)

Domājot par čehu autori Alenu Mornštainovu, nevar nedomāt par eksplodējošām emocijām un sadragātiem likteņiem pilno romānu "Hana", kas jebkuru lasītāju- nejaušu vai uzrunātu, nespēja atstāt vienaldzīgu. Ar vienu BET- ja lasītājs nonāca līdz šim spēcīgajam darbam. Nepelnīti mazzināmam darbam, par kuru sajūsminās pārsvarā daudzlasītāju pulciņš, tika pievērsts nepelnīti maz uzmanības, kaut aiz maldinoši saldā vāka slēpjas dziļumdziļš meistardarbs, kuru jābauda ar tikpat lielu pietāti kā rieksti šokolādē, lai beigās nenolauztu kādu zobu (lasīt- nepaliktu emocionāli sagrauts).

Tāpēc tiem, kas izgājuši cauri "Hanas" romāna vētrām, ziņa par Alenas Mornštainovas romāna "Klusie gadi" pārburšanu latviešu valodā, bija kā lietus sausuma periodā. Bet lēnāk pār tiltu- šeit jāazimirst jebkura salīdzināšana, jāatmet lielās ekspektācijas, un vienkārši jāļaujas čehu rakstnieces prasmīgajai valodai. Tieši spēcīgie varoņu raksturu attainojumi, iekšējās drāmas un nejaušas likteņa traģēdijas padara šo romānu par psiholoģiskās ģimenes drāmas karalieni, pat, ja sākotnēji galvenie varoņi liekas ledaini salti un bezsirdīgi. Lai arī personības un raksturi izvirzīti priekšplānā, tikpat liela nozīme ir arī vēsturiskajam fonam, kas spēlē lielu lomu vienam vai otram lēmumam, kas gluži kā brūkošs kāršu namiņš sagāž blakusesošos līdzgaitniekus. 

 

"Klusie gadi" paralēli izstāsta tēva un meitas stāstu, atklājot arvien jaunus skapī apputējušus skeletus. Ar katru gadu plaisa starp tēvu un meitu aug, radot arvien vairāk jautājumus,  kāpēc nekas netiek stāstīts par ģimeni un, kas ir mistiskā Blanka, kuras vārdu piemin mirstošā vecmāmiņa.

Autore nepieviļ arī šoreiz- ļaujot katru lapas pusi kā mutē kūstošu cukurvati izbaudīt no sākuma līdz beigām. Šoreiz grāmatas vāku neaizcērtu- "Klusie gadi" pēc pēdējā vārda izlasīšanas ar būkšķi izkrīt no rokām- nejauši un reizē tik zīmīgi apliecinot, ka autore spēlējas ar lasītāju- apraujot stāstu pašā karstākajā vietā. Un tomēr, iespējams, tas ir noklusētais veids, kā katram lasītājam pašam izdzīvot turpinājumu savā galvā, kur gadu gadiem krātās emocijas nav iespējams pat izteikt vārdos.

 

Bet..labāk paklusēšu, jo "Klusie gadi" ir vienkārši  jāizlasa pašam/-ai!

Iesaku! Un noteikti, noteikti- Alena ir jātulko vēl!

 

4+ zvaigznes
 

 

Tulkotājs: Jānis Krastiņš

Izdevniecība: Pētergailis

 

DSC_4320DSC_4320SK
 


Comments

No comments posted.
Loading...

Archive
January February March April May June July August (1) September October November December
January February March April May June July August September October (1) November December
January (7) February (11) March April May June July August September October November December