Sarah Crossan "Toffee"

June 12, 2022  •  Leave a Comment

Sarah Crossan

"Toffee" 2019

DSC_4349DSC_4349SK

 

"I like the idea of being

                                  sweet and hard,

                                  a girl with a name for people

                                  to chew on.

 

                                  A girl who could break teeth." (35.lpp.)

 

 

I just love it. Latviešu valodā teikt, ka mīli grāmatu, skan nepiederīgi, katrā ziņā angliski šis vārdu savienojums, kurā izteikt jūtas, nāk nepiespiesti un pauž sajūsmu, ko nav iespējams noslēpt. Jauniešu literatūra ir lieliska, kad tā ir saldeni rūgta (bittersweet), bet, ja tā tiek pasniegta tik prasmīgi kā "Toffee", tad nav iespējams par to klusēt. 

 

"Toffee" ir kā konfekte pārnestā un burtiskā ziņā- saldeni īrisaina, kuru viļājot mutē agrāk vai vēlāk nonāc pie stāvokļa, kad esi pamatīgi ieķepinājusi to zobos un nav vairs citas iespējas, kā cīnīties līdz galam, cerot, ka šī būs reize, kad uzvarēsi gardo un reizē ķepīgo kulināro šedervu. Šis jauniešu romāns ir visām paaudzēm, jo vēsta ne tikai par jauniešu cīņu ar piederību un ģimenes problēmām, bet stāsta par dzīves cikliskumu, draudzību un cilvēku prātu, kurš pakļaujoties vecuma slimībām, spēlē nejauku atkārtošanās spēli, jaucot kopā notikumus un gadus, liekot arvien no jauna izdzīvot ne tikai īpašus dzīves brīžus, bet arī škiršanās traģēdijas. 

 

"Victory

Every hour I do not call my father

is a victory,

a declaration:

                 I do not need you.

                 I do not want to be with you.

 

 

Although,

    the longer it goes on,

    the more I get to wondering

whether his silence

means

exactly the same thing." (41.lpp.)

 

 

"Toffee" ir unikāla- teksts liriski izvietojas pa lappusēm, spēlējoties ar ritmu. "Toffee" ir ievelkoša un aizkustinoša- savā stāsta trauslumā un cilvēciskā mīlestībā. "Toffee" ir sirdi plosoša un malā nenoliekama. Tāda grāmata, kuru nevar aizmirst.

 

Alissone bēg no mājām, kurā tēva mūžīgās dusmas, psiholoģiskā un fiziskā vardarbība ir dominējoši iznīcinoša. Saprotot, ka vienīgais glābiņš- tēva bijusī draudzene, nav vairs sastopama, Alissone meklē naktsmājas un nonāk šķietami pamestā mājā. Tomēr māja nav pamesta, tajā dzīvo Marla, kura sirgst ar demenci. Kādā prāta spēļu brīdī Marla Alissoni notur par sev tuvu cilvēku Toffee un Alissone, kurai nav vairs kur iet, nolemj patverties mājā pie Marlas...

 

Es nespēju aprakstīt grāmatas burvību, kas tik īsos tekstos rada maģisku spēku, kad gribas raudāt un reizē skumji smieties..

Ja meklē grāmatu, kurā iemīlēties, tad zini, šī jau ir aizņemta.:D Pilna ar manu sirdi...

 

"Dad never realised that I loved my mother

from the

             inside out,

             before I'd ever know her face,

and that while he might find another wife,

 

I would never

                    ever

get another mother." (150.lpp.)

 

 

4.5 zvaigznes

DSC_4347DSC_4347SK


Comments

No comments posted.
Loading...

Archive