Baiba Zīle
"Lilī un burvju kaķis Bubass" 2023
Oranži brūnos toņos piesaistošais vāks, kas tik ļoti piestāv rudenīgajam gadalaikam, savu uzmanību piesaistīja ar vēl kādu aktuālu paziņojumu. Tā ir pirmā grāmata Latvijā (ko izdevusi izdevniecība- pašizdotas grāmatas izdotas jau iepriekš), kuras attēli radīti ar mākslīgā intelekta (MI) programmas Midjourney palīdzību.
Šeit vairs nav runa par to, gribam to vai nē, tas ir vienkārši jāpieņem kā fakts, ka mūsdienu tehnoloģijas attīstās un ienāk jebkurā jomā, līdz ar to mākslīgais intelekts arī grāmatniecībā būs arvien pamanāmāks. Jautājums ir, vai mēs esam tam gatavi un, kā tieši mēs izmantojam šīs programmas- kā palīglīdzekli vai kā autora aizstājēju, un, kam galu galā pieder autortiesības. Šie un miljons citi jautājumi ir atvērtas diskusijas vērti un es labprāt piedalītos kādā sarunā par šo tēmu.
Ar Baibas Zīles daiļradi es pirmo reizi iepazinos, kad pirms pāris gadiem izlasīju viņas grāmatu "Melu meistars", kas man likās labi savērpts un neparasts romāns, tāpēc ar interesi gribēju izlasīt autores pirmo grāmatu bērnu auditorijai.
Lilī atklāj, ka stāvu virs viņas dzīvokļa atrodas burvju bibliotēka, kur mīt karaliska persona- bibliotekārs kaķis Bubass, kurš meiteni iepazīstina ar burvju grāmatām. Ik dienas burvju bibliotēkā viesojas dažādi neparasti varoņi, līdz kādu dienu Lilī uzzina par Melno Grāmatu un Vilku, kurš grib iznīcināt burvju bibliotēku.
Lilī atklāj paralēlo pasauli, kur notiek brīnumainas un neparastas lietas un, kā jau pasakā- šeit iespējams ir viss. Man patīk varoņu īsie un neparastie vārdi, kas atmiņā ātri ierakstās, kā arī, protams, ideja par burvju bibliotēku.
"Lilī un burvju kaķis Bubass" ir pasaka ar īsām nodaļām, kuru beigās tiek uzdoti trīs jautājumi par izlasīto, aicinot atbildes ielikt Instagram un atzīmēt tajā speciāli grāmatai izveidoto kontu, tādejādi mēģinot apvienot fizisku grāmatu pasauli ar virtuālo.
Kādā brīdī man likās, ka ļaunais Vilks ir atņēmis arī man grāmatu un sajaucis ilustrācijas, paņemot tās no neskaitāmām citām grāmatām. Saturs palika otrā plānā, jo visa mana uzmanība tika piesaistīta ilustrāciju neatbilstībai, mainībai un nesavienojamībai ar tekstu. Iztrūka vienota stila, elementu, tēlu viendabības, kā tas ir pierasts ilustrētajos izdevumos. Ļoti daudz attēlu atgādināja japāņu anime un multfilmas, kas viss būtu lieliski, ja vien tas būtu arī paturēts kā vienojošais pasakas stils. Iespējams, esmu pārpratusi grāmatas domu, un gluži kā fantāzijas pilnajā stāstā, arī attēli bija tā jāuztver- mainīgi un nesaistīti ar rakstīto- savādāk es nespēju izskaidrot, kāpēc vārna pārtop par ērgli, kāpēc vecs panda citā ilustrācijā ir pandu meitene ar rozā svārkiem, kāpēc eiropeisku sejas pantu policists pārtop par aziātu, vai kāpēc modelei ar vienradzi bez raga mati mainās no blondiem uz rudiem un atkal uz blondiem. Katra no ilustrācijām ir interesanta un vairāk vai mazāk gaumes jautājums, bet man gribētos, lai ilustrācijas atbilst tekstam.
Grāmatas auditorija ir sākumskolas vecuma bērni, kuri paši lieto ierīces un sociālos tīklus.
Izdevniecība: Zvaigzne ABC