Nina Haratišvili

"Astotā dzīve (Brilkai))" 2024

Nino Haratischwili
"Das achte Leben" 2014

SAM_4337

"..mēdz sacīt, ka skaitlis astoņi ir pielīdzināms bezgalībai, straumei, kas mūžīgi atgriežas." (14.lpp.)

Man likās, ka es tā ņemšu un apņēmīgi piebeigšu šo 861.lpp. garo ģimenes sāgu. Bet maz man bija zināms, ka romāns piebeigs mani. 

Šķiet, ka autore vienas dzimtas sešu paaudžu stāstos mēģinājusi ietipināt vesela gadsimta ciešanas. 

"..viņa noslaucīja vecumu nost no savas ādas gluži kā vannas putas, tik viegli, ar vienu vienīgu rokas kustību." (474.lpp.)

Romāns, kas nodēvēts par episku- tik krāšņš, eksplozīvs un emocijām piesātināts tas vijas cauri varoņu likteņiem, brīžiem sentimentāli melodrāmisks, brīžiem kaisles, drāmas un dramatisma piedzerksteļots, ka jābrīnās, ka šis smagsvara ķieģelis ir ugunsizturīgs un majestātiski iztur visu smagumu, ko autore šeit ir iededzinājusi. Ne mazāk svarīgs ir fakts laikam, kādā šis romāns nonācis manās rokās- kad aiz robežas Gruzijā valda mītiņi par negodīgām vēlēšanām un trauksmainu skatu uz tuvo un tālo nākotni. 

Iespējams, ja es zinātu, cik patiesi apjomīgs ir šis romāns, es būtu nobijusies, jo vairāk dodu priekšroku grāmatām, kas nepiesien mani uz ilgu laiku. Tāpat manā uztverē tikai retais rakstnieks pa īstam spēj attaisnot savu grafomāniju un romānus, kas garāki par 400 lappusēm. Tāpat arī bailes radīja sešas paaudzes, kas viennozīmīgi ietver neskaitāmus personāžus, kas jaucas, parādās un nozūd uz brīdi no galvenās skatuves.

Tik liela grāmata ar tik daudz bailēm cīnās viltīgi- Haratišvili varoņus tikai palēnām ievelk stāstos, dod laiku iepazīt un saaugt ar dramatiskajiem dzīves līkločiem kas paralēli visu laiku tur pulsu uz laikmeta notikumiem. Vēsture šeit ir neglābjami daudz un reizē dod vietu varoņiem virzīties pa savu pasaules universu. 

Un te paliek jautājums, kur šajās šausmās un kaislībās ir vieta šokolādei? Tā šeit spēlē maģisku un pat maģiskā reālisma lomu- ietverot kaut ko mistiski, paradīzes baudai līdzīgu, nomierinošu- ārpasaulīgu. Tādu, kas spēj gan sniegt augstākās baudas virsotnes, gan pazudināt.

Garšām, smaržām romānā ir nozīmīga loma, tās mainās no ekskluzīvākajiem desertiem līdz skābu kāpostu dvakai. Tā caurvijas, uzpeld un kā dūmakaina migla ieplūst varoņu dzīvēs. 

Šeit visa kā ir tik daudz- piesātināti, krāšņi, līdz mielēm dramatiski. Un šīs emocijas attīstās visos virzienos, brīžiem no aprakstītajām ainām ir slikti arī man. Vai nereāli? Nē, jo reāli. 

"Padomju Savienība staroja. Ģenerālisimuss bija uzvarējis. Un uzvarētājiem tiek piedots viss." (244.lpp.)

"Astotā dzīve" mani burtiski iesūca sevī no pirmās grāmatas (to pavisam ir kopā 8). Vareni. Spoži. Eksplodējoši.

Jāsaka gan , ka pirmās trīs grāmatas mani absolūti pārņēma savā varā un nespēju dot mazāk kā 5 zvaigznes, bet ar laiku grāmata mani lēnām piebeidza un vērtējums nokritās uz 4 zvaigznēm- vēljoprojām lielisks, bet vairs ne izcils. Vidējo aritmētisko grūti šeit izvilkt, bet galu galā 4.5 zvaigznes no manis.

Vai grāmata attaisno savu biezumu? Jā un nē. Es vēljoprojām vairāk novērtēju tos autorus, kas emocijas un visu esenci spēj ielikt 400.lappusēs, jo arī šeit visa galu galā likās nogurdinoši pārsātināti. Tomēr nevar noliegt, ka autore raksta lieliski un tā ir viņas izvēle daudzu grāmatu vērtus stāstus apvienot vienā sāgā.

Haratišvili ir autore, kas jāiepazīst!

"..varbūt sapņi vienkārši ir šķēršļi, kas attur cilvēku no realitātes." (122.lpp.)

Tulkojusi: Silvija Brice

Izdevniecība: Zvaigzne ABC

"Uz mirkli pamodās rēgu pasaule, mēness kļuva zaļgani bāls, dārzā izkvēloja sniegs un lāstekas, šampanietī eksplodēja sīciņi burbulīši." (103.lpp.)