Sāra Stridsberja "Mīlestības gravitācija"

February 12, 2024  •  Leave a Comment

 Sāra Stridsberja
"Mīlestības gravitācija" 2023

 

 

Sara Stridsberg
"Beckomberga: Ode till min familj" 2014

AAA_8510AAA_8510SK

"Džims: bija svarīgi visu laiku atrasties precīzā attālumā starp dzīvību un nāvi." (220.lpp.)

 

Bekomberja. Psihiatriskā slimnīca. Tā ir vieta, kur meklēt glābiņu, pazust, patverties un reizē slāni pa slānim sevi nolobīt, baidoties ieraudzīt, kas notiks, kad atkailināties vairs nebūs tālāk iespējams. Bekomberja. Vieta, kur pacienti, personāls un apmeklētāji nojauc robežas, mēģinot ārpus sienām radīt jaunu eksistējošu pasauli, kurā tāpat kā gaismēnās, realitāte ar fantāziju saplūst viena otrā. Bekomberja. Vieta, kur saprāts un ārprāts ir tikai drosmīga soļa attālumā, tāpat kā ikdienas cīņa starp dzīvības un nāves mērojamo ceļu. 

Mijkrēslī, kurā it nekas nepietur pie dzīves, kontrasti starp gaismu un tumsu ir fiziski jūtami, cilvēki vājībā meklē sevī pēdējās esības alkas, uzlasot mīlestības drupačas, lai noturētos uz zemes. Atkarības, vientulība, paškaitējums, mentālās slimības pretstatā ar tuvinieku vēlmi atgriest pacientus savā realitātē. Bet, vai iespējams izglābt citus, pašam nepārliecinoties, kāda ir dzīve pelēkajā zonā?

 

""Domāju par to, ka vienmēr esmu baidījusies saslimt."

"Ar ko saslimt?"

"Sajukt."

"Bet tu nesaslimi."

"Reizēm man vienkārši gribas, lai tas notiktu un man vairs nevajadzētu baidīties"." (268.lpp.)

 

Sapņaini melanholiska proza, kurā vārdi poētiski krāso tumši pelēko aiziešanas/palikšanas zonu, reizē attainojos ikdienas dzīvi Bekomberjas psihiatriskajā slimnīcā, laika posmā no 1932.-1995.gadam. Jāpiebilst, ka pats sižets ir tikpat izplūdis līnijās kā liriskais teksts, līdz ar to izlasītais ir vairāk filosofiski sajūtu līmenī, lasās lēni un sapņaini. Viss ir atkarīgs, cik daudz lasītājam gribēsies nonākt šajā neērtajā starpstāvokļa līmenī, kurā emocijas valda pār racionālo prātu. Es sajutu, ka neesmu izaugusi līdz "Mīlestības gravitācijas" līmenim. 

 

Godalgotā zviedru rakstniece Sāra Stridsberja par grāmatu "Mīlestības gravitācija" ieguvusi Eiropas Savienības literatūras balvu.

 

"Cilvēks taču savu nelaimi nes visur sev līdzi." (67.lpp.)

 

"Ir viegli idealizēt dziednīcu kā ideālo vietu, kura izdarīs visu, ko mēs, cilvēki, nespējam izdarīt cits cita labā. Un reizē tas ir biedējoši, jo šī doma atklāj mūsos neveiksmi, vājumu, vientulību." (59.lpp.)

 

 

Tulkotāja: Dace Deniņa

Izdevniecība: Zvaigzne ABC


Comments

No comments posted.
Loading...

Archive
January February March April May June July August (1) September October November December
January February March April May June July August September October (1) November December
January (7) February (11) March April May June July August September October November December