Anne Beresta

"Pastkarte" 2024

 

Anne Berest
"La carte postale" 2021

SAM_7199

 

"Es nedrīkstu viņus aizmirst, citādi vairs nebūs neviena, kurš atcerēsies, ka viņi dzīvojuši." (499.lpp.)

 

Pateicoties grāmatai, viņu piemiņa ir iekapsulēta rakstos, ko mēs lasām, izrunājam un atceramies. 

Grāmata ir kā piedzīvojumu karuselis- it kā tu zini, ka tevi sagaida aizraujoši un negaidīti piedzīvojumi, bet, tikai uzsākot braucienu, tev paveras elpu aizraujoša pieredze.

Pat, ja sākumā bija nojaušams, ka "Pastkarte" mani savaldzinās un piepildīs, man nebija ne mazākās nojausmas, cik neparedzams un negaidīts būs šis ebreju ģimenes stāsts. Viena grāmata, kurā varētu būt ietilpinātas trīs grāmatas, jo mūsu senču stāsti jau nebeidzas līdz ar viņu nomiršanu- pagātnes dzīsla turpina pulsēt no paaudzes paaudzē, saistot, iespaidojos, nododot kodēto informāciju, ne vienmēr prasot atļauju, vai esam patiesi gatavi patiesībai, kas slēpjas zem gadu desmitgadēm slēptiem pārdzīvojumiem. 

 

Rakstnieces Annes ģimene saņem neparakstītu pastkarti, kurā minēti tikai četri vārdi- Efraims, Emma, Noēmija un Žaks. Vienas ģimenes locekļi, kas nogalināti koncentrācijas nometnē. Noslēpumainā pastkarte Annei nedod mieru, kas un galvenais- kāpēc kāds ir nosūtījis šo pastkarti. Meklējumi ieved dzimtas pagātnē, kurā viņas mamma palīdz ar informācijas meklēšanu, Annei paver pavisam citu skatu uz kādreizējiem pieņēmumiem par viņas ebreju saknēm. Grāmata ceļo gan laikā, šķērsojot dažādu valstu robežas, tai skaitā Latvijas, un cilvēku likteņus, atklājot šausminošas ainas par ebreju iznīcināšanu, kā arī dzīvi pēc kara. 

Bet šis nav stāsts tikai par nogalinātajiem ebrejiem koncentrācijas nometnēs un ģimenes traģēdiju un tā laika sabiedrības dzīvi Parīzē.

Šis ir arī stāsts par mammas un meitas attiecībām.

 

 

"Izrādās, automašīna var braukt arī ar Godet konjaku, Ķelnes odekolonu, traipu tīrītāju, šķīdinātāju un pat sarkanvīnu." (149.lpp.)

 

Spēcīga grāmata, kas satriec, aizrauj un pārsteidz. Tas ir kā atvērt Pandoras lādi mazā istabā un izlaist visus spokus no pagātnes.

 

4.5 zvaigznes

 

Iesaku no visas sirds!

 

"Īsts draugs nav tas, kurš noslauka asaras. Īsts draugs ir tas, kurš neļauj tām ritēt." (337.lpp.)

 

PS. Pirms daudziem gadiem arī es saņemu pastkarti no Parīzes, ko atsūtīja kāds man nozīmīgs cilvēks. Uz tās bija attēlota Garnjē opera- tieši tā pati, kas grāmatā pieminētajā pastkartē. Šī sagadīšanās savādi saistījās ar nejaušajām sakritībām un nozīmīgiem pagrieziena punktiem arī autores ģimenes pagātnes noslēpumiem. "..daudz ko nosaka nejaušība." (135.lpp.)

 

 

"Biju sasniegusi vecumu, kad kāds nezināms spēks spiež atstkatīties atpakaļ, jo pagātnes apvāršņi pēkšņi šķiet daudz plašāki un noslēpumaināki par tiem, kas gaida priekšā." (200.lpp)

 

 

"Ciemiņš ir kā lietus- kad ieilgst, kļūst traucējošs." (79.lpp.)

 

 

Tulkotāja: Vineta Berga

Izdevniecība: Zvaigzne ABC