Balis Sroga

"Dievu mežs" 2024

Balys Sruoga
"Dievų miškas" 1957

SAM_9608

"Dievu mežs, ko oficiāli sauca par Štuthofas koncentrācijas nometni.." (11.lpp.)

Kā atriebties saviem pāridarītājiem? Izķengā viņus savā romānā- kariķē, izsmej un spēlējies ar notikumiem kā vistalantīgākais rakstnieks. 

Es nespēju saprast, kā es esmu palaidusi garām "Dievu mežs"- tas ir tik, tik nozīmīgs, īpašs un neatkārtojams darbs, ne tikai saturiski, detalizēti atklājot vēsturiskās šausmas, kas personīgi piedzīvotas aiz koncentrācijas nometnes sienām, bet arī literāri. Iepriekš nekad nav nācies lasīt, ka tik smacējoši žņaudzoša tēma, kā masveida cilvēku iznīcināšana, tiek aprakstīta tik literāri gaisīgi. Patiesībā es nespēju atrast īsto vārdu, KĀ tieši raksturot lietuviešu rakstnieka Baļa Srogas rakstīšanas stilu- tikai to, ka tas ir pilns ar melno humoru, satīru un ironiju.

"Vispār nelaiķi nometnē bija diezgan disciplinēta publika." (80.lpp.)

Tikai, lūdzu, nepārproti mani. Šī nav nekāda izklaide vai joku gabals. Šeit ir visšausmīgākās šausmas, kas ietītas ironijas papīrītī, lai spētu to visu jelkādi sagremot. Sroga koncentrācijas nometnē piedzīvoto apraksta ar milzu entuziasmu, nepalaižot garām nevienu detaļu, nevienu svarīgu personu, iegrāmatojot un iemūžinot groteskā literārajā gleznā, neļaujot pāridarītājiem palikt nesodītiem. 

Memuāri izdoti desmit gadus pēc autora nāves- 1957.gadā, pirmo reizi latviski 1968, šis ir pilns, necenzēts izdevums.

Es nespēju iedot mazāk par 5 zvaigznēm. Tas bija iespaidīgi. Tagad es saprotu, kāpēc lietuviešiem šis ir viens no nozīmīgākajiem literārajiem darbiem, par kuru saka- ja jāizvēlas viena grāmata, ko lasīt no lietuviešiem- tad tā ir šī. 

Tulkotāji- Harijs Gāliņš, teksta fragmenti- Marika Taube

Izdevniecība: Zvaigzne ABC