Viktars Marcinovičs

"Mova"

Віктар Марціновіч
"Мова" 2014

 

SAM_7949

"Ja reiz valoda ir kods, to iespējams uzlauzt." (254.lpp.)

 

"Mova" ieštirī ne pa jokam- lasu un burtiski kaifoju gan tekstuāli, gan konceptuāli, gan mentāli.

Jebkuram grāmatmīlim, it sevišķi tādam, kas nāk no mazas valsts, kuras valodu lieto vien saujiņa ļaužu un kuri piedzīvojuši okupāciju, šī grāmata burtiski iedod pa galvu un apdullina. 

 

Es mīlu "Orveliskas" grāmatas, kurā ir radīta distopiska paaule ar apspiedošu valdību un varoni, kurš mēģina pretoties noteiktajām normām. Pats šausminošākais- šī nepatīkamā nākotnes vīzija ir reāla. 

 

"Ja kāds ķīniešu medicīnas centrs veiktu operācijas, amputējot pārlieku emocionalitāti, es ar prieku par to samaksātu visu, kas man tagad ir." (53.lpp.)

 

Grāmatu blogere Ieva man ieteica baltkrievu valodas vietā redzēt latviešu valodu un tas lieliski strādā, paspilgtinot movas iedarbību un aiznesot citā realitātē. 

 

Nevēlos neko filosofēt- movu nav iespējams atstāstīt, tā darbojas tikai lietojot- tā, ka nopērc vienu devu un ķer kaifu.

 

Visskaļākie applausi tulkotājai Mārai Poļakovai- šeit izdarīts neiespējamais, ja kāds vēl nav apbalvojis šo sarežģīto tulkojumu, kas ir līdz pēdējam vārdam adaptēts tieši latviešu valodai, tad es nezinu, kurp skatās vērtētāji.

 

"Mova" ir kas unikāls, ass, smagnējs un nospiedoši reāls.

 

4.5 zvaigznes

 

"Kad cilvēks kļūst nevienam neinteresants, viņš mirst." (175.lpp.)

 

Ja tevi sajūsmina Džordža Orvela darbi vai Daniela Kīza "Puķes Aldžernonam"- nepalaid garām "Mova".

 

"Jo tā tiešām mēdz būt, ka tu nepavisam nekvēlo kaislībā kāda cilvēka dēļ- taču viņš tev patīk, tev ir patīkami būt viņam blakus." (167.lpp.)

 

 

Izdevniecība: Prometejs