Ilona Brūvere "Leimaņu dzimtas stāts. "Sniegu ēst nedrīkst" "

December 08, 2021  •  Leave a Comment

Ilona Brūvere

"Leimaņu dzimtas stāsts

 "Sniegu ēst nedrīkst" " 2021

 

 

DSC_1453DSC_1453SK

Vectētiņš, kas marinē savus īpašos kimči kāpostus, gaisā virmo spēcīga ķiploku un marinējuma smaka. Vecmāmiņa, kura mīl šoferēt un pacietīgi klausās, kā vectētiņš blakus krēslā dresē un diktē norādījumus, mamma, kas mīl Itāliju un tētis, kas ņem līdzi savos ārzemju braucienos. Izklausās ikdienišķas ainiņas no ģimenes atmiņu fotoalbuma. Tikai vecmāmiņa nav nekāda vecmāmiņa, bet Baiba Indriksone- tautā mīlētā teātra aktrise. Bargais vectētiņš ir cienījamais kinorežisors. Bet tētis ir neviens cits kā Nacionālā baleta mākslinieciskais vadītājs un izbijis baleta mākslinieks Aivars Leimanis, bet izdarīgā mamma- baletdejotāja, hereogrāfe un uzņēmēja Gunta Leimane. Piedevām jaunākā māsa- talantīgā baletdejotāja Elza Leimane. Uzņēmējam Gustavam Leimanim, kurš aizraujas ar smago metālu, savu vietu dzīvē nav bijis viegli atrast, it sevišķi ģimenē, kur klasiskās mākslas vērtības ir augstu novērtētas. 

 

"Es ģimenē vienmēr esmu bijis tāda kā melnā avs. Man ļoti patika tā smagā, netradicionālā mūzika. Tad mamma nepārtraukti nāca manā istabā un, atvērusi durvis, jautāja: "Gust, kas tas par troksni? Kas tev tur tā vemj tai istabā?"." (196.lpp.)

 

Piedzimt spēcīgā mākslinieku dzimtā, kur skatuves dēļi ir ne tikai kaislība, bet pati dzīve, nav viegls uzdevums, bet tajā pat laikā skaists un nozīmīgs. Leimaņu dzimta Latvijā ir pierādījums, ka bieži talants pārdzimst no paaudzes paaudzē, iedodot vērtības un lielu mīlestību pret teātri, kino un deju. 

 

Ilona Brūvere grāmatu ir būvējusi no Leimaņu dzimtas pārstāvju atmiņu ķieģelīšiem, katram no tiem ļaujot gremdēties atmiņās, kopīgajos piedzīvojumiem un pārdzīvojumos. Kā saka- katram notikumam vienmēr ir vairākas šķautnes, viss atkarīgs, no kura rakursa skatās. Vai, pārfrāzējot- no kura ģimenes locekļa puses skatās. Līdz ar to ir notikumi vai atmiņas, kuras atkārtojas, mainoties tikai veidam, kurš to stāsta. 

Skatuve ir viena lieta, pavisam cita- aizskatuve jeb reālā sadzīve. Gluži kā aizbergs, tas slēpj zem sevis negludumus, asus un bīstamus ledus klučus, ar kuriem jāiemācas sadzīvot.

 

Grāmatas vērtība ir ne tikai pašas dzimtas ieguldījums Latvijas kultūras dzīvē, bet arī laikmeta dokumentālais vēstījums, ieskicējot Padomju laika biedrus, sistēmu un svarīgākos mākslas notikumus.

 

"Tā ir, ja esi izlēmis veidot karjeru, tas ir milzīgs fizisks un garīgs sasprindzinājums. Tur jau tāds nesanāk nemaz nevar būt. Un kas tas vispār ir- tas nesanāk? Nav tāda vārda. Tā pie mums nav pieņemts. " (177.lpp.)

 

 

Izdevniecība: Latvijas Mediji. 

 

DSC_1457DSC_1457SK


 


Comments

No comments posted.
Loading...

Archive