Tommi Kinnunens "Stikla upe"

July 08, 2021  •  Leave a Comment

Tommi Kinnunen

"Pintti" 2018

 

Tommi Kinnunens

"Stikla upe" 2021

 

DSC_8401DSC_8401SK

Ja esi iepazinies ar apbalvotā somu rakstnieka Tommi Kinnunena "Četru ceļu krustojumu", tad iespējams tāpat kā es ar aiz ādas niezošu nepacietības gariņu nevarēji sagaidīt jaunāko Maimas Grīnbergas latviešu valodas tulkojuma ierašanos grāmatplauktos. Es neapsakaužu visus tos rakstniekus, kuri kvēlo virs degošā kritiķu gaidu sārta, ekspektāciju pagalēm uzlejot salīdzinājuma degšķidrumu.

 

Es maldinātu jūs, ja teiktu, ka ''Stikla upe" nav piepildījusi manas cerības, kaut gan mazlietiņ, mazu, mazu drusciņ tomēr līdz "Četru ceļu krustojumam" neaizsniedzās. Kur nu. Pēdējā pieminētā man ir īpaša, jo pēc ieilgušā grāmatu nelasīšanas purvāja, iekustināja mani atpakaļ grāmatmīlestības lambadas ritmā. Tāpēc manas ekspektācijas bija ļoti augstas, ar milzu gaidām, kā nu autors mani šoreiz pārsteigs. 

 

Tommi ar savu neparasto sižeta struktūru, emocionāli dziļiem un sarežģītiem varoņiem, spēcīgo vēsturisko fonu, izjusti attaino somu literatūras kaleidoskopu, kur reizē līdzpastāv atkailinātas dvēseles, skarbi brutālas etīdes un skaudra dzīve- tāda mazlietiņ piespārnota ar putniem. Tiem, kas galvā. Dažkārt grūti atšķirt, vai tie ir lasītāja vai rakstnieka galvā. 

 

Arī "Stikla upē" Tommi ir radījis netipisku romānas struktūru- trīs vienas ģimenes locekļu nozīmīgākos brīžus attainojot trīs dienās dažādos laika posmos. Katrs no Tīneļu ģimenes bērniem (no kuriem brāli Jusi man tik ļoti gribas nosaukt par somu "Kalendāru") ir kā ieplaisājis stikla trauks, kas saskaroties ar citiem, neatgriezeniski plīst arvien dziļāk, atstājot nelabojamas, unikālas plīsuma lauskas. Ja lasītājs ir uzmanīgs, viņš sadzird kā trauslais sirds stikls plaistā, lūzt un sķind, tajā pat laikā radot greznus saules staru lauztos ēnzīmējumus, pēdējos, pirms karstās krāsns aprīti ļauj sev atgriezties pie pirmsākumiem.

"Stikla upei" fons nav tikai scenogrāfisks noformējums, jo ciemata stikla fabrika ir tik cieši sasaistīta ar mazo saujiņu iedzīvotāju, ka ciešāk būt nav iespējams. Tik niansēti, tik smalki, tik izjusti un burvīgi- stikla pūšana, veidošana, karstās krāsnis un griešana ir kā man nezināma pasaule 40. un 50. gados, kurā rakstnieks ir mani aizvedis randiņā. Vieta, kur katrai darbībai, stikla radīšanas posmam ir savs apzīmējums, kas nejaušam garāmgājējam ir kā mistiski nezināma pasaule. 

 

Romānā ir vietas, kad plaisa starp radīšanu un iznīcināšanu ir trauslāka par pašu plānāko stikla glāzi un tad ir  pēcgarša, ka lausku gabaliņi palikuši mutē un griež visu, ko vien var pāršķelt. 

 

Šis katrā ziņā ir netipisks lasījuma piedzīvojums, iegrimstot līdzi somu noslēpumainajās dzīlēs, kur katram pašam jāizlemj, ko viņš var sev radīt no stikla smiltīm- ļauties dedzināšanai un iepūst maģisku dzīvību, vai atstāt plīsušu lausku gabaliņus. Ja tev nesanāk saskatīt kristāldziļumu, Tommi vārdam garām nepaej- pasniedzies pēc "Četru ceļu krustojuma".

 

 

3.9

DSC_8410DSC_8410SK

DSC_8411DSC_8411SK

 

 

Izdevniecība: "Zvaigzne ABC"

Tulkotāja: Maima Grīnberga


 


Comments

No comments posted.
Loading...

Archive