Man jāatzīstas, ka biju palaidusi garām šo 2017.gadā izdoto grāmatu, bet pateicoties pavisam nesen iznākušajai otrajai burtnīcai, šis īpašais darbs atkal ir pievērsis sev uzmanību. Un pamatoti. Laikā, kad es priecājos par lietuviešu Sibīrijas un ebreju stāstiem bērnu auditorijai, kā "Akmenelis" un "Sibiro haiku", nu es varu neviltoti priecāties, ka arī mūsu pašmāju radītais par šīm nozīmīgajām vēstures atmiņām ir dokumentēts, līdz katrai mazākajai detaļai radot darbu, kas ne tikai saturiski, bet arī vizuāli ietver sevī vēstījumu. Lai arī izsūtīšana un ebreju iznīcināšanas laika posms ir daudz un dikti datēts latviešu literatūrā, bērnu grāmatās, kur šie stāsti būtu radīti tieši bērniem saprotamā un uztveramā veidā, ir uz rokas pirkstiem saskaitāmi. Kā vēl saprotamāk izstāstīt traģiskus notikumus, ja ne caur paša bērna prizmu. Galvenais varonis Zigis (ebreju glābēja Žaņa Lipskes dēls) pasauli redz tieši tā, kā tā viņam tiek rādīta, nespējot nolasīt pieaugušo slēptākās rīcības un noklusēto. Un pasaule viņam apkārt ir pilna ļaunuma- graujoša, visuresoša, nepārejoša. Starp redzamo un patieso, maza bērns prāts meklē atbildes un dzīvo šaubās, kurā pusē īsti ir viņa paša tēvs. Tāpat arī garstāstā parādās tik ļoti laikmetu raksturojošais emocionālais un sociālais faktors, tāpat kā bailes no nodevības, klusēšana utt.
"Tad mamma atceras, ka es esmu bērns, kam nekas nav jāzina un jāsaprot, un uzbļauj..." (48.lpp)
Tikpat unikāls kā šis dokumentālais stāsts par ebreju glābšanu un traģiskajiem notikumiem Latvijā Otrajā pasaules kara laikā, ir arī burtnīcas dizains- gluži kā grāmatas, ko turējis plauktā pats galvenais varonis Zigfrīds Lipke (Zigis)- mīkstiem vākiem un neatgrieztām lapām- šo maģisko priekšrocību- atgriezt lapas tikko izdotai grāmatai, ekskluzīvi dāvina pirmajam grāmatas lasītājam.
Šī grāmata ir tā, ko turēt savā grāmatu plauktā.
Izdevniecība: Liels un Mazs
Ilustrācijas: Reinis Pētersons
Grāmatas dizains: Rūta Briede un Artis Briedis