Undine Radzevičūte

"Zivis un pūķi" 2021

Undinė Radzevičiūtė
"Žuvys ir drakonai" 2013

DSC_2184SK

"Daudzi domā, ka citu cilvēku audzināšana arī ir viņu īstenā misija šajā pasaulē. Nevis, piemēram, ēdiena gatavošana." (87.lpp.)

Pēdējā laikā, kad to vien Lietuvas radio var dzirdēt kā diskusijas par Lietuvu un Ķīnu, šī grāmata liekas tieši laikā. Liekas, kā gan tādu milzi kā Ķīna var satracināt aiz deviņām jūrām klusi pastāvošā dzintara valsts. Bet redz kā, milzu miermīlīgo drakonu var pārvērst par ugunsplēsēju pūķi, ja neglauda pa spalvai.

Ķīna- majestātiski plīvurainā austrumu valsts, kas gadsimtiem vilinājusi rietumniekus, viešot sevī apmānu, ka ir iespējams liekt un mainīt vareno dinastiju valdošos prātus. Ķīna, uz kuru rietumnieciskā demokrātija skatās ar aizdomām- gluži kā savvaļas dzīvnieku, nemanāmi ieslīdējusi rietumnieciskajā pasaulē- nenovēršami mainot politiskos un ekonomiskos virzienus. Gribam to vai nē, Ķīnas elpa ir klātesoši neizbēgama, kā pakausī elpojošs ziemeļvējš.

Lietuviešu rakstnieces Undines Radzevičūtes divslāņainais romāns "Zivis un pūķi" jālasa ar atvērtu prātu- ielaižot sevī ne tikai kulturāli citādo, bet arī ļaujoties netipiskam rakstniecības plūdumam, kurā, uzlasot pareizos uzsvarus, iespējams iegūt jaunu šķautni, no kuras vērot blakuspastāvošās rietumu un austrumu kultūras. 

Paralēli stāstam par 18.gadsimta Ķīnu, kurā savu sūtību un dinastijas spēku mēģina skaidrot jezuītu mūks/gleznotājs Kastiļjone, lasītājs tiek ievilkts vecpilsētas dzīvokļa 3 paaudžu sieviešu epopejās, kurās spīdošāko lomu tēlo Ome Amigorena. Viņai ir varen spilgta personība- savā skeptiķes un īgnuma mērcē atgādinot neparastos personāžus no zviedru autora Bakmana lappusēm, liekot brīžiem iespurgties un ieķiķināties, tajā pat laikā paturot prātā, kas patiesībā aiz tās ironijas maskas slēpjas.

Varones savos dialogos ar vārdiem mētājas kā pinponga mačā, kurā uzvarētāja parasti pamet istabu, aizcērtot durvis. Ar laiku šī romāna otrā līnija ar Omi, mammu un divām meitām iegūst galveno lomu lietuvietes romānā, aizpildot visu skatuvi ar gaidošiem skatītājiem, kas nevēlas, lai šis cēliens beigtos. 

"-Vai kaut kas noticis?- jautāja Šaša.

-Nē,- teica Ome Amigorena.- Es vienkārši vēlos mieru.

-Mieru?- pārjautāja Šaša.

-Kad es tevi neredzu, man ir nemierīgi,-teica Ome Amigorena." (133.lpp.)

Netipiska, tradīciju lauzoša un daudzslāņaini gudra grāmata, kas patiks vērīgi pacietīgiem lasītājiem. Un tiem, kuri novērtē smalki niansētu humoru, kas brīžiem nekaunējas iziet ārpus rāmjiem.

"Omei Amigorenai televizors ir ne tikai vienīgā progresa forma, ar kuru viņa šā tā spēj samierināties un sadzīvot. Televizors viņai ir elektronisks narkoobjekts." (121.lpp.)

DSC_2194SK

3.7 zvaigznes

Tulkotāja: Dace Meiere

Izdevniecība: Apgāds Jānis Roze