Vilis Seleckis

"Ardievas mežam" 2016

117285611_296161348157066_3302189686124052829_n

Lapaspuses kā Jaungada svētku salūta raķešu ziedi sprāgst uz visām pusēm- rauju vaļā vienu nodaļu pēc otras- it kā viss jau lasīts (tik bieži šī sajūta maldīgi grauž), bet tajā pat laikā sīkās nokrāsu drumstalas pārliecina, ka nezināmā arvien būs vairāk kā dokumentētais.

Vilis Seleckis ir sacirtis vienu laika pagali neskaitāmās šķilās un liekas, ka aizrautības ugunskurs sniegotajā salā nebeigs sildīt manu uzmanības kurtuvi. Tieši mazais laika nogrieznis, par ko tik maz literatūrā runāts- pēckara gadi Latvijā, kur attālākajos lauku nostūros valdīja izdzīvošanas likums, ar dilstošu cerību sagaidīt mistisko glābēju no Anglijas, pamazām pieņemot realitāti, ka nepastāv labie vai ļaunie, kas iezīdušies konkrētajā varas zīdotnē. Ļaunums nešķiro dzimti, ticību, nacionalitāti vai varas pozīciju. Ļaunums var būt katrā no mums, gluži kā sēkla barojot, alkst pāraugt nomācošā vairākumā. 

Laikā, kad čeka un meža brāļi raustīja pārākuma striķus, parastajam civiliedzīvotājam netika dota iespēja tēlot neitrālo. Kurā pusē esi tu? Kurā pusē ir tavs tuvākais?!

Seleckis latgales sādžas iedzīvotājus iekrāsojis tik spilgti, brīžiem pārspīlēti uzsverot galējību šķautni, apliecinot, ka uzvarētāju šajā kaujā nepastāv, tikai izdzīvotāji. Lielisks, aizrautīgi veidots vēsturisks romāns, kura pamatā ņemot patiesus notikumus, kad 1948.gadā Rancānu sādžā tika noslepkavots zemnieks Kazimirs Bozovičš un viņa nepilngadīgais dēls. Laikā, kad notika izsūtīšana uz Sibīriju, un čekas posta darbi, šo brutālo dubultnoziegumu nevainīgajiem zemniekiem izdarīja cilvēki, kuriem vietējie būtu jāaizsargā- nacionālie partizāni. Pēckara laiks, kad taisnību meklēt varēja vien savā ticības dīķī, pienāca brīži, kad radu rakstiem un asinssaitēm nebija nekāda vara. 

Padoms- vajadzīga vērīga lasīšana, lai neapmaldītos Rancānu sādžas iedzīvotāju radurakstos un romānā darbojošo personu saistībai.

117313025_919699271869014_616467535439582855_n

Izdevniecība: Zvaigzne ABC