Hetere Morisa
"Trīs māsas" 2022
Heather Morris
"Three Sisters" 2021
"Daudz ko nometnes dzīvē viņas pieņem par pašsaprotamu: nožēlojami mazās pārtikas devas, zagšanu, nepelnītus sitienus- bet viņas nekad nepieradīs pie dūmu smakas." (158.lpp.)
Ja esi lasījis/-usi Heteres Morisas lasītāju iemīļotās grāmatas "Aušvicas tetovētājs" un "Cilka", šī noteikti tev jāieliek savā lasāmo grāmatu sarakstā. Tāpat kā divas pieminētās, arī "Trīs māsas" ir balstītas uz patiesiem notikumiem, sekojot līdzi vienas ebreju ģimenes trīs māsām, kuras tiek ieslodzītas Aušvicas-Birkenavas koncentrācijas nometnē. Cibi, Magda un Livi savam nu jau mirušajam tēvam, bija apsolījušas turēties kopā, lai kas arī dzīvē notiktu. Tāpēc uzzinājusi, ka jaunākā māsa Livi tiek izsūtīta, Cibi nolemj doties viņai līdz. Drīz vien skarbā realitāte salauž jauno pusaudžu jaunību un ticību labajam. Daudzus gadus vēlāk tajā pašā koncentrācijas nometnē nonāk arī trešā māsa, tādejādi pildot tēvam doto solījumu vienai otru nepamest.
Šajā grāmatā Hetere Morisa ne tikai apraksta šausminošās ainas, badu, slimības un nežēlīgo izturēšanos pret ieslodzītajām, viņa pievēršas arī stāstam par dzīvi pēc koncentrācijas nometnes. Atbrīvošana nenāk vienkārši, arī sadzīves lietas naidīgā sabiedrībā nenāk bez piepūles. Iespējams tas bija iemesls, kāpēc tik daudzi ebreji pēc kara meklēja jaunu dzīvi Izraēlā. Autore stāstu radījusi, sadraudzējoties ar Melleru ģimeni, tāpēc īpaši nozīmīgs ir arī autores un arī vairāku ģimenes locekļu pēcvārdi, apliecinot īpaši ciešo ģimenes saikni.
"Trīs māsas" reizē ar ļaunumu, cietsirdību un postu, vēsta par ģimenes nozīmību un asinsradniecību, kas spēj balstīt kritiskos brīžos. Tieši māsu kopā būšana koncentrācijas nometnē palīdzēja viņām visām izdzīvot, arī tad, kad kādai no viņām nebija vēlmes vai spēka celties. Ja ņem vērā tikai literāro pusi, tad Hetere vēljoprojām pieturas pie vienkārša, savā ziņā romantizēta rakstības stila, kas būtu piemērots ekranizācijai, bet tajā pat laikā padara tēlus naivus un viengabalainus.
Es domāju katram lasītājam būs sava favorītgrāmata no visām trim. Man tā ir "Cilka". Personīgi man "Cilka" radīja vairāk emociju, jo varone un ap viņu saistītie notikumi ir neviennozīmīgi un raisīja neskaitāmas pārdomas un emociju mutuļošanos iekšā. Tā kā šie visi ir patiesi stāsti, to varoņi ir pelnījuši, lai viņus sadzird un viņu piedzīvotās šausmas netiek aprakstas blakus miljoniem līķu, kas aizgāja bojā klusējot.
3.8 zvaigznes
Tulkotāja: Alda Vāczemniece
Izdevniecība: Zvaigzne ABC