Džeims Heriots

"Ja vien viņi prastu runāt" 1993

"Gadās arī tā.."

James Herriot

"If Only They Could Talk" 1970

"It Shouldn't Happen to a Vet" 1970

DSC_8902SK

Nezinu nevienu citu grāmatu, kur galvenais varonis lielāko daļu epizodēs ir iebāzis roku kādā lielā mājdzīvniekā. Nesavieb seju nepatīkamā grimmasē, galu galā tāda ir skarbā realitāte, ja esi nolēmis savu profesionālo ceļu brist lauku dubļos. Jā, jā, vetārsts ar mīļiem mājdzīvniekiem sterilā kabinetā, atrodas lielpilsētā. 1930.gadi jaunam vetārstam no universitātes sola dziļos laukos nozīmēja negulētas naktis, nogurdinoši attālumi un  nebeidzami izsaukumi, pieņemot dzemdības govīm, zirgiem, aitām, kā arī ārstējot neskaitāmus mājlopus. Bet, ja vien visas rūpes aprobežotos ar dzīvniekiem. Izrādās, ka tikpat liela noņemšanās ir ar to saimniekiem. Skarbo lopkopju visgudrība un lielā mīlestība pret saviem četrkājainajiem draugiem bieži vien izrādās traucējoša un kurioza.

Nav iespējams nelasīt šos jaunā vetārsta emuārus nesmejoties, brīžiem izdvešot tādas skaņas, it kā smiekli nāktu no aploka. Heriots, kurš visu dzīvi veltījis smagajam vetārsta darbam, māk tik ironiski izstāstīt savus piedzīvojumus, ka brīžiem gribas viņu apskaust. Ne gluži par negulētām naktīm un spītīgām ragainēm vai trakiem kumeļiem, bet gan aizraujošo ikdienu, kurā viņam palaimējies nodoties savam sirdsdarbam. Bet, kas gan būtu viņa ikdiena, ja viņš nebūtu tik prasmīgs rakstnieks. Savās grāmatās viņš brutiski uzbur lauku dzīvi, robustos cilvēkus, mūždien saspringto darbošanos. 

Ja esi sirdī dzīvnieku mīlis, šī grāmata ir jāizlasa- humors savijoties ar ikdienas skarbumu pavērs durvju šķirbiņu uz 30.to gadu lauku šarmu. 

Dzirkstoši aizraujoši un smieklīgi izklaidējoši. 

4 zvaigznes

Tulkotāja: Helma Lapiņa

Izdevniecība: Vaga