Greguārs Delakūrs

"Sieviete, kura nenovecoja" 2021

Grégoire Delacourt
"La femme qui ne vieillissait pas" 2018
 

DSC_2497SK
 

"..grāmatas ir vienīgā priecīgā apbedīšana tiem, kurus esam mīlējuši." (175.lpp.)

Mazliet neparasta grāmata par sievieti, kura nenovecoja. Vizuāli sastinga brīnišķīgā ziedoši nobriedušā 30 gadu vecumā, turpinot iekšējo novecošanos, kas apkārtējiem vizuāli nav redzama. Kas gan neparasts, ja gadsimtiem ilgi cilvēki kā aptrakuši metušies meklēt dzīvības un skaistuma eliksīru, kas bezgalīgi iekonservētu viņus mirklī?! Neparastums slēpjas, ka šo sievietes iekšējo brieduma, pieaugšanas un novecošanas sajūtu aprakstījis vīrietis, kurš savā ziņā šo grāmatu veltījis savai mātei, kuras esamība iestrēgusi dēla atmiņā konkrētā dzīves posmā. 

"Var melot citiem, sev ir daudz grūtāk." (119.lpp.)

Vai ir iespējama pilnasinīga jaunības izbaudīšana, ja vienīgā, kura saglabājusi mūžīgo jaunavību esi tu?! Bet apkārtējie noveco līdzi laikam un nespēj pieņemt šo nedabīgo ārējo sastingumu. Tas ir gluži kā Palle viens pats pasaulē, kuram bija iespējams viss, tikai kāda no tā jēga, ja esi vienīgais, kurš var par to priecāties?!

"Skaista ir tad, kad vīrietis tevi nav aizmirsis." (136.lpp.)

"..visam ir jāmirst, lai mēs būtu pārliecināti par to, ka kādreiz mums viss ir piederējis." (117.lpp.)

Šī grāmata ir oda sievietes briedumam, sievietības pieaugšanas ceļam, kurš reizē nāk kā atpestītājs un iznīcinātājs. Laime ir dalīties un piedzīvot pārmaiņas kopā, lai arī cik postošas tās nebūtu.

3.6

Tulkotāja: Ilze Fogele

Izdevniecība: Zvaizgne ABC

DSC_2506SK