Niklass Nats o Dāgs

"1794" 2022

Niklas Natt och Dag
"1794" 2019

DSC_3223SK

Uzmanību lasītgribētājiem! "1793" un "1794" ir daudz vardarbības un kroplības- lasīšana tikai uz paša atbildību un emocionālo izturību!

Vai tev ir gadījies, ka uz palodzes (naktsskapīša, zem gultas vai jebkur citur, kur mīt tava grāmatu pasaule) ir sakrājusies prāva kaudzīte ar izlasāmajiem darbiem, bet pašu kārotāko, ko esi gaidījusi tik ilgu laiku, tu atliec kā pēdējo? Desertam. Labi zinot, ka ilgā gaidīšana, gluži kā pirmssvētku laiks reiz beigsies, bet pats baudīšanas laiks aizsteigsies kā žurka, saņēmusi zobos savu laupījumu?! "1794" tik nepacietīgi gaidīta, tajā pat laikā ar milzu šaubām ķēros tai klāt, jo likās- nu nav iespējams, ka autors var pārspēt meistarībā savu debiju "1793". Tomēr es ļāvos autora varai un pieņēmu viņa noteikumus, lai kādi arī tie nebūtu.

Kā jau jebkurš turpinājums, arī šis tikai mēģināja sekot pirmavota pēdās, bet nevienā mirklī es nevīlos autora spējā ievilkt mani tik ļoti iekšā 18.gadsimta ainās, lai būtu kaut mazākā vēlme atrauties no šī romāna. Liekas, ka Niklass Nats o Dāgs ar "1794" kļuvis pieklusinātāks, mazāk šokējošs un izaicinošs. Lai salīdzinātu un saprastu, ko es ar to domāju, tev būs vien jāizlasa abi darbi. Ja tomēr otro daļu lasi pirmo reiz, arī šeit smakas, pūstoši ķermeņi, kropļoti locekļi un domas, nepārspējamas netiklības un vardarbība, kuru nevar izmest no prāta, ņems virsroku un maigām dvēselēm var izrādītie daudz par daudz. 

Bet ņem vērā, ka Zviedru zilo asiņu pārstāvis Niklass Nats o Dāgs ( kura uzvārds tulkojas Diena un Nakts) perversijas un tumšā, smakojošā gadsimta vizualizāciju nav uzbūris no tukša gaisa, tas viss ir nepagurstoši pētīts.

Tā kā šī ir otrā daļa Bellmana sērijā, tad bieži dzirdu jautājumu, vai šo var lasīt kā atsevišķu darbu, izlaižot pirmo "1793" (kurš gan gribētu izlaist labāko no triloģijas darbiem?!). Man sākumā likās, ka noteikti, bet turpinot lasīt sapratu- ja vien neesi viens no tiem lasītājiem, kas sākumā kriminālromānā izlasa beigas un tad turpina no sākuma, tad tomēr, tomēr- bez pirmās daļas neiztikt. Ja padomā tikai otrā daļa- tad droši, bet lasīt jauktā secībā nav vērts, jo pārāk daudz informācijas no pirmās daļas skarbajiem notikumiem tiek atklāts nākamajā. Līdz ar to nav vairs pārsteiguma momenta. Piedevām, ja vien esi spējīgs 18.gadsimta vardarbībai, kāda pat prātā nav ienākusi un smakām, kuras tevi neatstās pat sapņos, šīs grāmatas ir vienkārši ģeniālas- prasmīgi savērptas, vēsturiski nostādītas un pilnas ar kriminālajiem elementiem. 

"...svaigas brūces liek aizmirst par vakardienas rētām." (312.lpp.)

Niklass Nats o Dāgs, kura iedvesmas avots ir Frederiks Bakmans, mani atkal ir savaldzinājis, radot 18.gadsimta zviedru Šerloku Holmsu, tikai daudz, daudz briesmīgāka paskata. Līdz ar 1794 gadu, kurā Zviedrijā tiek aizliegts krāsaini ģērbties, tāpat arī aizliegta kafija, autors aizved uz pavisam tumšu vietu- vergu tirgu Gustavijā. Sākumā domāju, ka vieta ir autora iztēles auglis, līdz ieguglēju un atklāju, ka tā tiešām ir reāla saliņa Karību salās, kuru 1784.gadā nopirka Zviedrija. Tur notika brīvais tirgus, kur netraucēti varēja pārdot vergus, izbēgot no soda. 

Rezumē-

Vai "1794" ir labāka par "1793"?! Nē! Vai "1794" ir lasīt vērta?! O, jā! Tai ir cits ritms, bet tā ir ļoti aizraujoša, izzinoša, ievelkoša un vienkārši meistarīgi uzrakstīta, ka sajūsmu nav iespējams noslēpt.

Noteikti lasīšu "1795". 

4zvaigznes

Tulkotāja: Inga Grezmane

Izdevniecība: Zvaigzne ABC

DSC_3214SK