Staņislavs Asejevs

"Gaišais ceļš" 2022

Станіслав Асєєв
"«Світлий шлях»: історія одного концтабору " 2020

DSC_6622SK

"Ja Dievs eksistē, tad viņš ir ļoti cietsirdīgs vai arī nekad šeit neienāk un adrese Gaišais ceļš 3 viņam nav zināma." (144.lpp.)

Ķerties klāt grāmatai "Gaišais ceļš" ir kā iegrābties sarkani kvēlojošās oglēs- tā ir reizē karsta- gan burtiskā, gan pārnestā nozīmē- tikko kā latviski izdota un reizē tik aktuāla, bet tanī pat laikā tā spēs iededzināt ādā rētas, ik pa laikam atgādinot par sāpīgo realitāti, kas mums ir tepat blakus. Kamēr mums ir iespēja izvēlēties - lasīt vai nelasīt- ļauties dedzinošam skarbumam vai izlikties neredzam, kādos ēku pagrabos zem melniem mistkastes maisiem, kas smacē, kāds mēģina ieelpot dzīvību, jo dažkārt arī iespēja izbeigt eksistēt netiek dota.

Par Izolāciju dēvētais slepenais cietums Donbasā, kas pārvērsts par koncentrācijas nometni atrodas Gaišā ceļa ielā- laikam kāds gribējis ironiski pasmieties. Bet vietā, kur skaļi runā spīdzināšana, terors, izvarošana, badināšana un ņirgāšanās, ir tik maz kopīga ar patiesiem smiekliem. 28 mēnešus kā sāls pikučus uz jēlas brūces izpilinājis, jaunais žurnālists Staņislavs Asejevs, uzdrošinājies izstāstīt cietumā piedzīvoto. Tikai pēc 2022.gada slaktiņiem Bučā viņu pa īstam sāk sadzirdēt. 

"...mēs visi atradāmies psiholoģiskā komā neatkarīgi no tā, vai pret mums lietoja fizisku ietekmēšanu vai ne." (50.lpp.)

Lasot man visu laiku acu priekšā mūsu pašu Stūra māja- acīmredzot no paaudzes paaudzē iezīstas spīdzināšanas taktikas un kāre iznīdēt nepazūd. Nē, nogalināt uz vietas taču būtu kā pagodinājums, tā vietā lēna un sāpīga pazemošana padara eksistēšanu neiedomājamu. Un kā arvien atklāts paliek jautājums- vai ir iespējama dzīve "pēc tam"?

Izstāstīt grāmatu ir kā izstāstīt karstās ogles- domas gruzd, bet uguni neiekurt. Lasot reizē degs gan līdzjušana, gan emocijas, gan ticība labajam, sadegs viss, kas vēl palicis jutīgs un domām nepiesiets. Galu galā- bez atdzisušās tējas paliks vien čurkstošs nodzisis cilvēkmīlestības ugunskurs.

Elīnas Brasliņas vāks un ilustrācijas veido izcilu simbiozi ar tekstu- askētiski grafiskie zīmējumi ar pietāti un reizē dominējoši, ievibrē stāstu. Vizuālajam konceptam 5!

Māksliniece: Elīna Brasliņa

Tulkotāja: Tamāra Ringa

Izdevniecība: Pētergailis

DSC_6658SK