Ieva Samauska, Anete Bajāre- Babčuka

"Soliņš un miskaste" 2022

DSC_0437SK

Ieva Samauska, kura sarakstījusi vairāk kā 25 grāmatas bērniem, savā jaunākajā darbā "Soliņš un Miskaste" sīkākajās un vienkāršajās lietās mēģina izcelt unikālo un īpašo, pat, ja sākumā tā nemaz neliekas.

Anetes Bajāres- Babčukas ilustrācijās galvenie varoņi atdzīvojas un izceļas krāsainajā ikdienas vienkāršumā, tādejādi aicinot lasītājam ne tikai pamanīt parasto, bet arī pierastajam piešķirt maģiskumu, reizē apzinoties, ka katram no mums ir īpaši talanti un spējas, kas ne vienmēr ikdienā uz apkārtējo fona ir ieraugāmas, bet kādā brīdī tās var kļūt par superspējām.

Necilais Soliņš jūtas mazs un parasts, līdz uzzina, ka viņš var būt kādam Jumtiņš, citam Galdiņš, vēl kādam Namiņš un Pakāpiens. Savukārt blakus esošā Miskaste spēj sevi redzēt gan kā Dārgumu lādi, Afišas stabu, Megafonu, Krājkasīti, Puķu dobi un ko tik vēl ne. Iedvesmojoši aizrautīgais stāsts liek ieraudzīt pasauli savādāk, ļauties fantāzēšanai un iztēloties ikdienas lietas dzīvojam vēl neskaitāmas paralēlas dzīves.

Un aiz katra parastākā soliņa un skumjākās miskastes aicina saredzēt arī apkārtējo talantus un lietderīgumu. Dzīvīgās un draiskās ilustrācijas burtiski ievelk Miskastes un Soliņa ikdienas rosīgajā dzīvē, kur ik diena ir jaunu notikumu sološa, pilna nezināmā un reizē pārsteigumu sniedzoša.

Seno parunu par kalnu un Muhamedu mēs varam pārnest uz piedzīvojumiem. Ja nav iespējams doties pašam piedzīvojumos, ļauj piedzīvojumiem atnākt pie tevis. 

Šī nav pirmā sadarbība, veidojot bērnu grāmatu- Ievai Samauskai un Anetei Bajārei- Babčukai jau 2018.gadā "Liels un mazs" paspārnē iznākusi grāmata "Pikucīšu piedzīvojumi". Aneti, kura rada ilustrācijas akvareļa un zīmuļu tehnikā, iedvesmo "nekārtīgas bērnistabas, nejauši kluso dabu salikumi svešās mājās un dažādas slepus novērotas situācijas". 

Grāmata visiem bērniem- gan mazajiem bērniem, gan mazi lielajiem bērniem, gan lielo iekšējam bērnam. 

Ieva Samauska uzsver, ka bērnu grāmatās ilustratoram ir tikpat liela nozīme kā rakstniekam, jo galu galā, kas būtu stāsts bez ilustrācijām, tāpēc arī abu autoru vārdi ir vienlīdzīgi nopelnījuši tik uz grāmatas vāka. Tik pašsaprotami, bet kāpēc vēljoprojām tik daudzās bērnu grāmatās jārakņājas pa iekšlapām, lai sameklētu ilustratora vārdu?! Es ceru, ka ikviens autors spēj novērtēt, cik milzīga loma grāmatas radīšanai ir tieši otas burvim.

Izdevniecība: Pētergailis