Jana Egle
"Ledus debesis"
Dzeja (2002-2022)
"tu esi tik dziļa un necaurredzama kā
lēni aizsalstoša upe.." (37.lpp.)
Es nespēju nedomāt par to trauslumu, kādā ietvarā ietērpies dzejiskais kamols, kas vienā mirklī var gāzties no augstumiem un tūkstošs drumslās sašķīst, pa vārdam vien, pa burtam.
Un tikai tad pār mani kā tumīga migla, pārveļas neizmērojami skumjš vientulības plīvurs, kas raudina un reizē truli atkārtoti baksta sarētotas sirds viducī.
Dzeja ir kas atkailināti personisks. Kaut kas tāds, kas prasa nedzirdīgām ausīm iziet uz brīdi laukā, kas vēstot ļaunas ziņas, apsēdina nodolišu atzveltņu dīvānā un izmisīgi aicina uz “mums jāparunā”. Rakstīt par dzeju ir kā aprakstīt līķautu, kurā kas saglabājies no aizgājušā, ir vēstījums, bet galu galā neko neizsakams tukšums.
Dzeja ir kā lūrēt pa atslēgcaurumu prieka mājā, nemācēt atzīties savā iekārē un reizē slepus gribēt ielīst otrā. Aiz aizmālētas ārienes dzīva malka alkstošs skakaltušu dubļu pikucis elso, bet nezia kā izlausties.
Dzejas krājums “Ledus debesis” ir piemircis mīlestības alkām, izmisušām skumjām un pilns sapratnes brieduma, kurā viss skaistais ir netverami gaistošs.
Kā aizsvīdušā logā noķerts garāmskrienošs atspulgs.
"..kaut arī cilvēki arvien biežāk pazūd bez vēsts
viens otram un paši sev.." (83.lpp.)
Rakstniece, dzejniece un dziesminiece Jana Egle lasītāju atzinību un atpazīstamību iemantoja ar saviem stāstu krājumiem "Gaismā", "Svešie jeb Miļeņkij ti moj" un "Dzimšanas diena". Taču jau 2002. gadā iznāca viņas pirmais dzejas krājums "Dzirdēt noklusēto". Janas Egles vēstījumā jaušamas skumjas, dzīves skarbums un līdz pēdējai vīlītei urdošs emociju mikslis.
"Ledus debesis" pat satura rādītāju lasot, šķiet, ka tas ieskanas dzejā. Fonā uzlieku Janas Egles albumu "Ainava ar vientuļu koku", viss apkārt vibrē.
"katru reizi kad tu atver muti
no tās izlido maijvaboļu spiets
vairākus gadus kāpuri
negausīgi grauzdami tavas saknes un
maigo dzinumu aizmetņus
ir mitinājušies tavā tumšajā mitrajā augsnē
nenovēršami briestot
garumā un treknumā
ik reizi kad tu atver muti
maijvaboles gūzmām vien gāžas ārā
un iekaro visu telpu
ap mums
dažas iepinas man matos
un dūc tik briesmīgi
ka neko citu vairs nevar dzirdēt" (43.lpp)
Izdevniecība: Latvijas mediji