Iva Bezinoviča-Haidona, Hana Tintora

"Mana vecmāmiņa mani nepazīst" 2023

Iva Bezinović - Haydon ,  Hana Tintor
"Moja babica ne ve, kdo sem" 2021

AAA_7074SK

Cik aizraujoša ir dzīve, ja ir tāda supervecmāmiņa, kas gatava iesaistīties jebkādos piedzīvojumos, radoši darboties un piepildīt vistrakākās idejas. Emmai ir tāda supervecmāmiņa, kas visu zina, visu var un nenogurstoši iesaistās mazmeitiņas dzīvē. Tāpēc dienā, kad vecmāmiņa Zrinka vairs visu nespēj, bēdājas ne tikai viņa pati, bet arī visi viņas tuvākie. Dienu no dienas vecmāmiņa Zrinka paliek arvien nevarīgāka, aizmāršīgāka, it kā sarūkot mazākai un attālinoties no ierastās dzīves un saviem tuvajiem. Tētis mierina, ka vecāmāte var dzīvot arī mūsu domās un atmiņās, pat tad, kad viņa nebūs vairs blakus.

Šis ir skumjš un skaudrs, bet reizē sirsnīgs stāsts par demenci, ģimenes saitēm, un pārmaiņām, ar ko saskaras ikviens tuvinieks, kuram mīļš cilvēks paliek nevarīgs un nespējīgs. Aizmāršība, zudušas atmiņas, nespēja par sevi parūpēties nav vienīgais ar ko jāsaskaras demences pacientiem. Tā ir arī apzināšanās, ka neviens nav uz zemes mūžīgs un mums katram jāiemācās cieņpilni atvadīties, novērtējot visu kopā pavadīto laiku kā dārgumu kasti, no kuras pamieloties grūtos brīžos.

"Mana vecmāmiņa mani nepazīst" ir kolorīts vizuālais stāsts bērniem, kas runā par vecuma slimību, nāvi un sirdssiltām attiecībām, kas dzīvo mūsos pāri laikam, kamēr vien mēs tām ļaujamies. 

Man bija deviņi gadi, kad mēs ar vecotēvu bijām mainītām lomām- viņš toreiz bija kā nevarīgs, kopjams bērns, kurš nepazina pats savus dēlus un spēja vien bezrūpīgi smaidīt, kad kāds ar viņu sarunājās. Likās, ka viņš pats apmaldījies savās atmiņās, ik pa laikam izceļot senus pagātnes notikumus, it kā tie būtu notikuši pirms mirkļa un, tad atkal iestrēgstot šajā epizodē, it kā replay poga būtu iestrēgusi magnetafonā. Vēlāk dzīvē man ir nācies strādāt ar vairākiem demences pacientiem, dažiem no tiem pārmaiņas notika manu acu priekšā, gluži, it kā būtu pārtrūcis pavediens, kas vecos cilvēkus turējis vēl šajā pasaulē. 

Pieņemt to, ka tuvs cilvēks mainās un ik dienas no tevis mentāli attālinās, nav viegls uzdevums. Vēl neizprotamāk tas ir, kad tu pats vēl esi bērns. Horvātu autorēm izdevies šo stāstu izstāstīt iejūtīgi un simboliski.

4 zvaigznes

Tulkotāja: Santa Domijana- Zviedre

Izdevniecība: Aminori