Sosuke Nacukava

"Stāsts par kaķi, kurš izglāba grāmatas" 2023

夏川 草介
 

AAA_7351SK

"Pasaule ir pilna ar visādām neattaisnojamām lietām, visādām bezjēdzībām- kalnu kalniem. Taču vislabākais ierocis, kas palīdz izdzīvot šādā bēdu un ciešanu piepildītā pasaulē, ir nevis loģiski argumenti vai fizisks spēks, bet humora izjūta." (23.lpp.)

 Tu esi liels grāmatu mīlis un tevi neatstāj vienaldzīgu kaķu bildes internetā, vai varbūt tev patīk ieritināties dīvāna spilvenu jūklī ar grāmatu, murrājoša kaķa pavadībā?! Tad šī grāmata ir paredzēta tieši tev.

Neviens kaķmīlis un grāmatmīlis nevar būt vienaldzīgs, lasot grāmatu, kur tās tiek celtas uz pjedestāla, lielītas un ar mīlestību apčubinātas. Šī ir grāmata, kuru dāvinot draudzenei kaķmīlei, nevar nošaut greizi. Jo grāmata ir vienkārši sakot- mīlīga. Un piedevām vēl vesela citātu cibiņa- šeit var neskaitāmus citātus apviļāt domās vai izrakstīt savā citātu pierakstu kladītē. Tāpēc vari nemaz nelasīt tālāk manu ierakstu, jo visdrīzāk tu būsi sajūsmā par šo japāņu stāstu pusaudžiem maģiskā reālisma stilā. 

Ja reiz grāmata ir tik jauka, ka katram grāmatmīlim ietrīsas sirds, lasot neskaitāmos filosofiskos pārspriedumus par grāmatu svarīgumu un nozīmi ikviena dzīvē, kur tad ir bet? Man radās sajūta, ka šim lieliskajam stāstam nav līdz galam izmantots potencionāls, jo pietrūka kulminācijas, eksplozijas vai pārsteiguma momenta, stāsts no sākuma līdz galam ieturējās liega mīlīguma ietvarā, kas izraisītu aktīvu lasītāja līdzpārdzīvojumu. Arī galvenā varoņa Rintaro traumatiskais notikums- zaudējot vienīgo tuvo apgādnieku, līdz galam netiek izsāpēts, gribētos vairāk sajust patiesās emocijas, caur kurām pusaudzim jāiziet cauri. Piedevām es grāmatā ieraudzīju sevi- negausīgo grāmatu rijēju, saprotot, ka, iespējams, arī man nepieciešams pakāpties soli atpakaļ, lai pamanītu dzīvi sev apkārt, ne tikai grāmatu lappuses. (Līdz ar to grāmata mani aicina mazāk lasīt :D)

Vai man grāmata patika?! Jā, te nebija nekas, kas globāli nepatiktu, galu galā tā taču ir grāmata par grāmatmīlestību! Vai es grāmatu ieteiktu dāvināt? Noteikti, šī ir tāda vairākkārt pārlasāma grāmata citātu dēļ. Un japāņi, man patīk japāņu autoru neparastums, kurš lauž ierastās domāšānas šķēpus, tajā ir kaut kas maģisks pats par sevi.

"Nē, nu tiešām, kad grāmatmīļi sāk runāt par grāmatām, viņiem pat sejas izteiksme mainās..." (96.lpp.)

Par ko tad ir stāsts?! Par vidusskolēnu Rintaro, kurš zaudē tuvāko cilvēku- vectēvu. Pēc viņa nāves Rintaro neapmeklē vairs skolu, tā vietā pavada dienas vectēva atstātajā lietoto grāmatu veikaliņā, kur satiek runājošo kaķi Tīģeri. Kaķis lūdz Rintaro izglābt grāmatas no cilvēkiem, kuri pret tām bezrūpīgi izturās. 

Dzīves/nāves trauslums, zaudējuma sāpes, vienpatība un draugu loma jaunieša ikdienā, kā arī savas vietas atrašana sabiedrībā. 
 

"Lasīšana nav tikai priekam vai izklaidei. Reizēm vajag izgaršot pa vienai rindiņai vien, vajag vairākkārt pārlasīt vienu un to pašu rindkopu. Reizēm, galvu saķēris, virzies uz priekšu pavisam lēni. Bet smagā darba rezultāts ir tāds pats, līdzīgi kā uzkāpt kalnā pa garu, garu ceļu,- tev paplašinās redzesloks, it kā tev acu priekšā pavērtos plaša ainava." (82.lpp.)

3.8 zvaigznes
 

Tulkotāja: Inguna Beķere

Izdevniecība: Zvaigzne ABC