Vils Smits,  Marks Mensons

"Vils" 2023

Will Smith ,  Mark Manson
"Will" 2019

AAA_7229SK

Nesen skatījos ārzemju booktubera video, kurās viņš izvērtēja jaunākās slavenību biogrāfijas. Un man prātā palicis viņa teiktais par to, vai nav tā, ka slavenību grāmatas ar savu mārketingu un slavu izspiež no uzmanības starmešiem citus romānus, kuri varbūt saturiski būtu pelnījuši vairāk uzmanības. Reizē ar savu dzeltenumu un slavenību fanu bāzi, šīs grāmatas pievērš lasīšanai tādus cilvēkus, kuri varbūt nemaz ikdienā neinteresējas un nelasa grāmatas. Un tas taču ir labi- arvien vairāk cilvēku lasa, pērk grāmatas un, iespējams kāds no viņiem atklās arī citas grāmatas. 

Mēs visi esam ieguvuši priekštatu par tēliem, ko slavenības attēlo vai iemieso, ne vienmēr šim tēlam ir kas kopīgs ar reālo personu. Liekas, ka biogrāfija ir kā viesošanās zvaigznes mājā, kur patērzēt pie klāta galva, pasmieties par jokiem un atcerēties konkrēto laika posmu. Un tajā pat laikā jāatceras, ka tas viss ir tikai selektīvi izvēlēti notikumi, kas izgājuši caur spokrakstnieka rokām, izdevniecības menedžmentam un neskaitāmiem citiem iesaistītajiem. Patiesība ir kaut kur pa vidu. 

Vils Smits piepilda telpu, viņš ir viens no tiem, kuri pārņem ar savu pozitīvo enerģiju- ar valdzinošo smaidu un humoru spējot savaldzināt nepazīstamus cilvēkus. Iespējams, brīžam šī milzu enerģija var būt par daudz. Nepamet sajūta, ka vietām Vils vēlas pierādīt, cik viņš ir lielisks, veiksmīgs, draudzīgs un savējais, mēģinot ar dažādiem veidiem attainot sevi spilgtāk kā patiesībā ir. Tas, ka aiz visas slavas, naudas un veiksmes vēljoprojām  mīt trauslais, bailīgais un nepārliecinātais zēns no Filadelfijas, ik pa laikam tiek atzīts arī lappusēs. Vil, tas viss ir ok, tev nevajag neko pierādīt, mēs visi tur esam bijuši. Man šķiet šis ir vispatiesākais citāts, ko par sevi saka pats Vils. 

“Tas, ko uzskatāt par “Vilu Smitu”-citplanētiešus slaktējošu reperi, galaktiska mēroga kinozvaigzni-, lielākoties ir mākslīgs veidojums, rūpīgi kopts un veidots tēls, ko esmu radījis, lai sevi nosargātu. Paslēptu sevi no pasaules. Paslēptu gļēvuli.” (13.lpp.)
 

Man patīk Vila spēja neplūst līdzi sraumei, bet piepildīt to, ko pašam kārojas. Un spēja atzīt, ka ir kļūdījies. 

Šis ir labs ieskats melnādaino ģimenē, kas, par spīti tēva nevaldāmajam un agresīvajam raksturam, ir centusies pierādīt, ka melnādānajiem ir tādas pašas tiesības uz izglītību, karjeru un slavu kā jebkuram baltādainajam. Smitu ģimene ir pierādījums tam, ka ar darbu ir iespējams izrauties un sasniegt daudz vairāk, kā spētu iedomāties. 

Grāmata, ko izbaudīs biogrāfiju cienītāji un Vila Smita filmu un mūzikas fani.

Jāuzteic grāmatas vāks- vizuāli ļoti baudāms un pievelkošs.

3.6 zvaigznes

Tulkotāja: Gunta Miheloviča  
Izdevniecība: Helios