Dr. Edīte Eva Egere
"Dāvana" 2023
Edith Eger
"The Gift: 12 Lessons to Save Your Life" 2020
"Mēs nevaram izvēlēties, kas ar mums notiks, bet esam brīvi savā izvēlē, kā reaģēt uz piedzīvoto." (19.lpp.)
Slovākijā dzimusī amerikāņu psiholoģe Edīte Eva Egere, kura izdzīvojusi Aušvicā un tur arī zaudējusi savus ungāru ebreju vecākus, 2017.gadā, izdodot savus emuārus "Izvēle", ieguva starptautisku atzinību un slavu. Edīte ir ne tikai fascinējoša un apbrīnas vērta personība, viņas ieguldījums, strādājot terapijā ar pacientiem, ir nenovērtējams. Balstoties uz savu pieredzi, soli pa solim mēģinot tik pāri šokējošiem notikumiem viņas pagātnē, viņa parāda, ka jebkurā gadījumā pēc pārdzīvojuma ir cerība uz pilnvērtīgu dzīvi.
"Dāvana" ir 13 mācību stundas, kurās ikviens var paņemt gabaliņu sev. Ir sajūta, ka autore ir ielūgusi mūs uz bagātīgām svinībām, kuru centrā ir pieredzes iegūta zināšanu torte. Un gabaliņu pa gabaliņam viņa mums sniedz šīs zināšanas. Katra no mācību stundu nodaļām ir papildināta ar reāliem pacientu stāstiem, neaizmirstot ielikt tajā visā savu personīgo redzējumu un stāstu. Tāpat arī katras nodaļas beigās ir kodolīgs atslēgvārdu skaidrojums, kas koncentrēti izceļ svarīgāko.
"Vakardienas upuri var viegli kļūt par šodienas ļaundariem." (50.lpp.)
Pirmkārt jau šīs grāmatas centrā ir Edīte pati- kā personība, kā piemērs, kura arī ļoti daudz atklāj par sevi, savām sajūtām, cilvēciskajām jūtām un soļiem, kas ļāvušas izbrist traucējošās pieredzes. Šī nav vienkārši pašpalīdzības grāmata, kurā apvietota teorija ar praksi, norādot, ka viss ir iespējams, skaidri noteikts un vienvirziena. Edīte ar saviem piemēriem skaidro, ka trauma nav kas tāds, ko var izdzēst no savas apziņas pavisam, jo ik pa laikam konkrētās dzīves situācijās tā par sevi var atgādināt. Tāpēc svarīgi ir to apzināties un saprast rīcības plānu, lai nekļūtu par upuri, bet par izdzīvotāju.
"Izvēle" bija iespaidīgs darbs, pēc kura izlasīšanas es burtiski sajutos, it kā iznāktu no terapeita kabineta, tāpēc satikšanās ar jauno grāmatu "Dāvana" bija aizkustinoši priecīga un pilna ar cerīgām gaidām. Arī šoreiz Edītes Egeres personība, spēja vienkārši, bet tajā pat laikā dziļdomīgi izteikties mani pārliecināja, ka viss dzīvē ir iespējams.
Kā autore min, viņa negrib, lai kāds salīdzina savas bēdas ar viņas holokausta pieredzi un noniecina savējās. Autore vēlas, lai lasītājs uztver to kā iedrošinājumu- ja Edīte Egere spēja izdzīvot, varu arī es.
Lasot reizē atzīmēju citātus, kurus gribētos sev turēt acu priekšā- un to ir tiešām daudz.
Iesvesmojoši, pacilājoši, skaudri, bet cerību pilni!
Iesaku!
4+ zvaigznes
"Piedošana nav kaut kas tāds, ko mēs sniedzam cilvēkam, kurš nodarījis mums pāri. Mēs piedodam sevis dēļ, lai vairs nebūtu pagātnes upuri vai ieslodzītie." (167.lpp.)
"Vissliktākais cietums ir tas, kuru es pati uzcēlu sevī." (11.lpp.)
"Mūsu ķermeņi tika izmantoti kā cilvēkveida vairogi, lai aizsargātu kravu no britu bumbām. (Briti gan vienalga vilcienus bombardēja.)" (11.lpp.)
"Lai mainītu kaitīgu, disfunkcionālu vai pašiznīcinošu uzvedību, ir jāmaina savas domas, aizstājot negatīvās pārliecības ar tādām, kas kalpo mūsu izaugsmei un to atbalsta." (13.lpp.)
"Ja cenšamies aizmirst notikušo vai mazināt tā nozīmi, mēs nevirzāmies uz brīvību." (14.lpp.)
"Pati svarīgākā atslēga ceļā uz brīvību ir tiekties uz to, kas jūs patiesībā esat." (18.lpp.)
Tulkotāja: Daina Grūbe
Izdevniecība: Zvaigzne ABC