Inka

"Savējām" 2022

AAA_3117SK

"Bija jāpaiet pieciem gariem gadiem, lai es beidzot apjēgtu, ka neizvēlēšanās arī ir izvēle." (16.lpp.)

Svešu dienasgrāmatu lasīt, ir kā satikt paziņu brīdī, kad esi tikko kā plastmasas maisiņā savācis pieskatāmā suņa izkārnījumus. Meklēt tuvāko mistkasti, lai atbrīvotos? Ieslidināt sarunas laikā kabatā un izlikties neko nezinām, vai bravūrīgi komentējot dalīties iespaidos? Kaut kas intīms, mežonīgs un reizē tuvs, un tomēr- ne tavējais. 

Inkas dienasgrāmatas frangmenti, ir kā izplēsti no dvēseles retrīta, kurā vienatni gribas ieelpot caur kailo pēdu papēžiem un pirkstu galiem. Mēs visi meklējam sevi, laužam, drupinam, liekam no jauna. Inkas sajūtas tik zināmas, pat, ja tranformējušās caur citiem sevis zondēšanas tīkliem. Radošums, kas ne tikai ceļ spārnos, bet arī spiež pie zemes, ilūzijas, kurā laime sēž stūrī un spēlē paslēpes, kamēr racionālais prāts aptracis to visur meklē. 

Un tajos visos sevis meklējumos, kuros maldceļi ir nebeidzami maratoni, kā lai atrod vietu vēl otram? Vārdu pa vārdam izburties no sevis laukā, lai sadzirdētu sevī virmojam ciltsmātes balsi, pat, ja tā nav tā pati, ko ik dienas redz aizslīdam garām instagrama lentā. Inkai izkliedzot sevi gadalaiku pa gadalaikam, var sadzirdēt savas zemapziņas atbalsis. 

"Esmu sagurusi būt par to, kas neesmu tikai tāpēc, lai pierādītu, ka visu varu." (67.lpp.)

"Savējām" ir emocionāla un intīma sievietes sevis piedzīvošana.

Ps. Lasu "Savējām" jau pēc pieredzes ar "Nonullēšanos", bet šī grāmata nav par VIŅU, šī ir monoizrāde Inkas sevis meklējumiem.

"Iedomājos, kā viņš skatās uz tām sievietēm un domā: pasaulē ir tik daudz iekšēji spēcīgu, viedu, starojošu sieviešu- kāpēc man mājās ir kaut kāda pusragana, kura pilna ar seniem aizvainojumiem un kompleksiem, un sazin vēl ar ko?" (92.lpp.)

4 zvaigznes