Ēriks Emanuels Šmits

"Trīs sievietes spogulī" 2023

Éric-Emmanuel Schmitt
"La Femme au miroir" 2011

AAA_6231SK

"Dievišķais, psihiskais, ķīmiskais- tās bija atslēgas, ko dažādi gadsimti, bija piedāvājuši, lai atdarītu mistērijas durvis." (256.lpp.)

Grāmatu apskatnieces Kristīnes slavinošā atsauksme, kas uzcēla šo grāmatu uz visaugstākā pjedestāla (labākā šī gada grāmata), nebija vienīgais iemesls, kāpēc es ar ziņkāri ķēros klāt Beļģijā dzīvojošā franču rakstnieka Ērika Emanuela Šmita grāmatai "Trīs sievietes spogulī". Vasaras dedzinošajā sausumā, kad viss dzīvais bija atdevis savu enerģiju saulei, es izraudāju asaru jūru, lasot viņa miniatūro "bērnu grāmatiņu" "Oskars un Rozā dāma". Emocionālais satricinājums bija tik milzīgs, ka ar visu sirdi piešķīru autoram brangas piecas zvaigznes.

Šī grāmata emocionālajā plaknē ir salīdzinoši plakanāka, aizstājot sajūtu viļņošanos ar filosofiskām dzīves un esības apcerēm. Tas gan nenozīmē, ka visas trīs galvenās varones Anna, Hanna un Annija savā dzīvē nepiedzīvo dažādu emociju gammu, galvenokārt meklējot savu būtību un mēģinot saprast savu vietu esošajā sabiedrībā, balancējot starp konkrētā laikmeta sabiedrības ieražām un savām iekšējajām sajūtām.

Grāmata attaino trīs dažādos laikmetos dzīvojošas trīs sievietes, kuras no pirmā acumirkļa nekas nesaista, tomēr romāna gaitā atklājas vairākas kopīgas iezīmes, kas galu galā sasaista viņas kā trīs matu pīnes vienotā bizē, nobeigumā meistarīgi sasienot tās matu lentā.

Annu no 16.gs., Hannu no 20.gs un Anniju no mūsdienām vieno sevis apzināšana, izzināšana un atrašana. Viena no varonēm atbildes meklē dievišķajā, otra mentālajā un trešā ķīmiskajā plaknē, atklājot apreibināšanās pasauli.

Viņas visas savā ziņā ir revolucionāres katra savā gadsimtā- pretojoties pierastajam, ļaujoties savai zemapziņai un meklējot sievišķīgās seksualitātes esības punktus, kas paver jaunus apvāršņus. Meklējot savu būtību ārpus noteiktās sievas un mātes lomas. 

Man likās interesanti, ka šajā ļoti sievisķīgajā varoņu pasaulē tekstus radījis vīrietis, kas ir sava veida interpretācija par svešādo pasauli un kā to redz viņš- niansēti uztaustos vissmalkākās stīgas.

"Vārdu vidū nav pašdarbnieku. Nozīme ir tikai karaspēkam." (328.lpp.)

Grāmata ir kā mīkla, kura meklē sievišķo kodola atslēgu.

"-Ar seksu ir vienkāršāk.

Viņš metās viņai pretī degošām acīm, savu seju piespiedis viņējai.

-Kādam nolūkam tas ir vienkārši? Lai tuvotos vīrietim vai lai no viņa atbrīvotos?" (116.lpp.)

3.7 zvaigznes

Tulkotāja: Linda Eiduse

Izdevniecība: Aminori