Māra Upmane-Holšteine

"Piezīmes uz šaubu malām" 2023

AAA_6488SK

"...pasaule ir viens liels draudzīgs batuts." (29.lpp.)

Ir viens nosacījums, ko nepieciešams veikt, lai grāmatu spētu izbaudīt līdz galam- fonā jāskan Astro'n'out mūzikai. Nu labi, ja galīgi esi meža vidū, kur nav pieejams fonā atskaņot kādu no grupas albumiem, ideāli, ja dziesmas skanētu galvā. Te- starp Māras rakstītajām rindiņām, kurā sajaukusies sievišķīga dvēsele, mūzika, emocijas un dzīves peripētijas, cauri skan nu jau divu gadu desmitu noslīpētās dziesmas.

"..Vēl tikai tanki, tanki, tanki,
Tevī tanki, tanki, tanki, ko slēp sevī,
Tanki, tanki, tanki,
Rauj uz pusēm, rauj uz pusēm Tevi..."

Dziesma, ar kuru pavadīta ne viena vien izraudāšanās epopeja, kurā starp sevis žēlošanu, pazušanu un  nespēku, tik precīzi nolasītas jaunā pieaugušā iekšējās drāmas. Lasu Māras Upmanes- Holšteines piezīmes un man gribas māt ar galvu- tik pazīstams laiks, kas tiek aprakstīts- sabiedrība, jauniešu klubi, mūzikas izvēle. Arī es esmu studējusi Latvijas Universitātes žurnālistos un 15.trolejbusa šarms ir leģendāra vērtība komunikāciju studentu atmiņās.

Grūti aptvert, ka ir pagājušas desmitgades un tomēr- Astro'n'out albumi varētu būt kā pieturas punkti laika nogrieznim. Māra teica, ka gribētos, kaut šīs atziņas par piedzīvoto mūzikas grupā viņa varētu dzirdēt, pirms uzsāka savu ceļu skatuves starmešos.

Bet grāmata jau nav tikai priekš cilvēkiem no mūziķu aprindām. Šis ir ļoti personisks, atklāts un reizē atkailināts stāsts par māksliniecisku un radošu dvēseli, kurā dažkārt šaubas ir tik visapņemošas, ka neatliek nekas cits, kā aizvērt acis un mesties lejup tumsā, par spīti visam, kas varētu notikt.

Un tomēr man gribas teikt, ka Māra ir drosmīga. Kā gan citādi mums būtu iespēja lasīt tik personisku stāstu, par spīti visām tām bailēm, par spīti tam, ko saka apkārtējie, par spīti nepareizajam un par spīti pašai sev.

Iespējams tas tāpēc, ka pati esmu māte, bet nodaļas par Ezru, mani satricināja visvairāk. Nav iespējams izlasīt šo stāstu bez līdzpārdzīvojuma un asarainām acīm. Visas emocijas, neziņa un nespēcība. Bērna slimība, kas lauž sevi un ģimeni, kas lauž vispārpieņemto un iedragā ticību. 

Būt sievietei, neņemot vērā visas tās lomas un rāmjus, kur ikdienā mēs sevi ieliekam. 

"Mamma ierādīja, ka meitenes var! Meitenes bieži vien pat var vairāk nekā tie veči." (19.lpp.)

Uzlieku vēlreiz vienu no Astro'n'out mīļākajām dziesmām "Tu mani atradi tumsā", reizē ar skanīgo balsi, es dzirdu tikpat atbrīvojošus un dzirkstošus Māras smieklus. Tā enerģija uz skatuves un ārpus, parādot, ka dzīve nebeidzas uz skatuves vai beksteidžā. Dzīve ir ratu pastaigās, sarakstēs ar vīru, grupas strīdos un klusuma brīžos, kuros telpu aizpilda Ziedonis. 

"Un mēs noticam. Ka varam te turpināt Ziedoni un sevi." (90.lpp.)

Izdevējs: Astro music