Britnija Spīrsa
"Sieviete manī" 2024
Britney Spears
"The Woman in Me" 2023
Britnija ir runājusi. Brīvību Britnijai!
Par 12.5 miljoniem dolāriem un pārdošanā nopelnītajiem procentiem var ļauties arī asarām un atklātām sarunām, kuras ir tik traumējošas, ka pati Britnija nav spējusi klausīties audio, vismaz tā vēsta pieejamā informācija tīmeklī, bet, vai tad visam var ticēt, it sevišķi laikā, kad atšķirt patiesību no piepušķojumiem ir tik sarežģīti.
Nekur netiek plaši reklamēts, ka grāmatu sarakstījis ir spokrakstnieks, tomēr tas netiek slēpts visiem tiem, kuri kaut drusciņ parakņājas tīmeklī. Un, kura slavenība mūsdienās raksta pati savus emuārus, ja zem zvaigžņu vārda tiek pat izdoti romāni, ko sarakstījis spokrakstnieks.
Tomēr vieglais, draudzīgais, mazliet naivais stāstījums lasītājam (man) rada ilūziju, ka to raksta pati Britnija. Īsas nodaļas, šokējoši fakti par it kā zināmiem notikumiem, bet tajā pat laikā nezināmām aizkulisēm, rada līdzjūtības sajūtu, ka tā vien gribas apskaut Britniju un teikt: "Man tik ļoti žēl, ka tev šis viss ir bijis jāpiedzīvo".
Labā meitene no Amerikas dienvidiem, kura ir talantīga, tajā pat laikā mazliet naiva, uzticoties cilvēkiem, kuri izmanto šo labsirdību. Tajā pat laikā es līdz galam nesaprotu, vai šī grāmata tiražē šo radīto ilūziju par meiteni no dienvidiem, vai tā patiesi ir pati Britnija. Sajūta, ka tikpat labi šis ir kārtējais solis, lai izmantotu skandalozo slavu un radītu sensāciju, nekādi nepalīdzot Britnijai dzīvot labāk. Ja reiz nevar pārdod koncertus, tad pārdosim skandālus.
Es neapskaužu talantīgās bērnu zvaigznes, kurām jau no pašas bērnības tiek uzlikta slavas nasta. It sevišķi, ja blakus nav atbalstošas ģimenes, tad nākamais solis, lai cīnītos ar mentālo sabrukumu, ir detruktīvs dzīvesveids. Es neesmu sekojusi līdzi Britnijas sociālajiem profiliem, bet nav iespējams neko nezināt par #freeBritney kustību, kas pēdējos gadus sacēla vētru socālajās platformās.
Grāmata lasījās neticamā ātrumā (te gan jāmin arī atstarpes starp nodaļām un raito sarunvalodu), lika just līdzi un vietām gandrīz apraudātiem (pilnmēness, es raudu gandrīz katru dienu), bet tajā pat laikā ir sajūta, ka Britnija ir vēljoprojām sagūstīta, šajā vīriešu dominējošā pasaulē, kur viņiem atļauts ir viss, bet sievietes tiek tiesātas par ikvienu sīkumu.
Es esmu uzaugusi ar Britnijas dziesmām, nav svarīgi, viņa man patikusi vai esmu par viņu fanojusi- vēljoprojām acu priekšā varu uzburt ainas no dziesmu video, kur Britnija minisvārkos, baltā blūzītē un bizēs ar pušķīšiem dzied "hit me baby one more time". Neskatoties uz to, ka man mājās TV rādīja tikai pāris vietējos kanālus, vasarās dzīvojoties pie radiem, es uz video kasetēm pārrakstīju pāri videoklipus no slavenākajām dziesmās, kuras burtiski drillēja atkārtoti mūzikas kanālā. Starp tādām dziesmām kā "Maria, maria" un Destiny child "I survive" tika ierakstīta arī Britnija sarkanajā lateksa kostīmā. Viņa bija klātesoša manā pasaulē- tik nepieejami tāli, tomēr tepat videomagnetefona lentē.
Visiem tiem, kuri izauguši ar Britniju.
PS. Noskatījos vēlreiz Timberleika videoklipu "Cry me a river"- jēziņ, visa pasaule raudāja līdzi meliem. Mani ši grāmata satricināja. Ne tik daudz, kas noticis ar Britniju ( tas, protams, arī), bet tas kādā pasaulē (manupulācijas un meli) mēs dzīvojam.
3.8 zvaigznes
Tulkotāja: Dita Kaltapa
Izdevniecība: Helios