Evelina Dacjūte, Julija Skudutīte

"Bedre" 2024

Evelina Daciūtė, Julija Skudutytė  
"Duobė" 2020

20240520-SAM_3949SK

Ir labi, ja ir bedri ko rakt. Ir labi, ja tā bedre, kas jārok, ir dziļa un aizsniedzas līdz Āfrikai. Ir labi izsāpēt līdz pašam dziļākajam bedres galam, kur daudz gružu, kam iekrist acī. Vismaz tad mēs pa īstam zinām, ka cilvēks mums blakus ir bijis vislabākais un mīļākais. Tāds, kurš ir katra lāpstas vēziena vērts.

Pieklusināts, ieturēts un dziļdomīgs stāsts par tuva cilvēka zaudējuma sāpēm, kuras gāžas pāri kā nepārejama lavīna un kuras jāiemācas gan izsāpēt, gan aizvērt ciet, kā bedres.

Uz beigām teksts dubultojās caur asarainām acīm, jo ikvienam no mums gan nākotnē, gan pagātnē ir bijis un būs jāpiedzīvo sirdscilvēku zaudējums. Izsāpēt ir darbības vārds, ko nav viegli izdarīt, bet nav arī atkāpšanās ceļa. Dažkārt tā bedre ir ne tikai dziļa, bet arī tumša, kurā viegli apmaldīties, ja nav, kas parāda ceļu atpakaļ.

Grāmata sarakstīta pirmajā personā no autores skatupunkta. Sešgadīgās varones stāstījums ir vietām bērnišķīga naivuma pilns, ar vēlmi izzināt un saprast notiekošo, novērojot pieaugušo rīcību.

Jāuzteic grāmatas noformējums, kuros krāsaini akvareļi mijas ar grafiku, savukārt rīspapīra lapās attēlotie zīmējumi rada saspēli ar blakus lapās esošajām ilustrācijām. 

Skumīgi un reizē silti, jo aizved bērnības atmiņās pie saviem vecvecākiem. 

Ps. Man ļoti gribas pagaršot skābētus ābolus. 

4 zvaigznes

Tulkotāja: Dace Meiere

Izdevniecība: Jānis Roze