Vids Morkūns

"Ceļinieku stacijas" 2023

Vidas Morkūnas
"Pakeleivingų stotys" 2019

SAM_1334

"Ja tajos cilvēkos tomēr bija kāda gaisma, ikviens savu uguntiņu sargāja, noglabājis, cik dziļi vien varēdams, -lai neviens neieraudzītu." (77.lpp)

Viņi? Iezīmētie? Dieva aizmirstie? Kritušie, nobružātie, ievainotie, pazaudējušies. Neredzamie un uzkrītošie. Vai viņi ir jau pazudinātie, kas reizē ir un nav vairs starp mums, ik dienu izbalējot starp ielu bruģiem, izkūstot starp lielveikalu noputējušiem skatlogiem un saplūstot ar ceļazīmēm?

Tik daudz sāpju, skumju un nolemtības.

Ikvienā lietuviešu autora Vida Morkūna īssfragmentā, sakāpinātas emocijas pārvēršas traģēdijās. Neviens, it neviens no varoņiem zem Vida spalvas nav pasargāts. Lappusi pēc lappuses cerot uz gaismu, kā viens no varoņiem bezpajumtnieku zupas virtuvē, es tieku iesprostota arvien tumšākos bezdibeņos, kuros izeja nav pat aiznaglotā zārkā. 

Visa tik daudz, pārpārēm un reizē viss tik niecīgi īss, neļaujot satuvināties ar ikvienu no personāžiem. Sajūta kā pār kaujā kritušiem līķiem, skrienot un skrienot tiem pāri, kur man zem kājām tie visi jaucas kopā un pārvēršas drūmi tumši nospiedošā izmisuma masā.

Ir stāsts, kas iesēdās manī. Tas ir 113.lappuses "***/neapbruņotās" vienvirziena ceļš uz nāvi, bet šeit cauri nepanesamajam liktenim, ir tas dzīves skaistuma posts, kurš, neskatoties apkārtējo nelaimi, turpina žilbināt un ik dienas izvēlēties, kuru laimības ceļu katrs no mums izvēlēsies redzēt. 

Tumsības krāsas, kurā gaisma ir aiz piekvēpušā loga- nesaredzama un priekšlaicīgi apglabāta. 

3.7 zvaigznes

Tulkotāja: Dace Meiere

Izdevniecība: Zvaigzne ABC