Fredrick Backman
"Te bija Brita Marija"
"Un kādu rītu tu pamosties, lai secinātu, ka lielākā daļa mūža vairs nav tev priekšā, bet gan aiz muguras, un nekādi nav saprotams, kā tas ir noticis"
Brita nav vienkārši Brita. Viņa ir Brita Marija. No pirmā acu uzmetiena (lasīt- pirmās komunikācijas) ar 63 gadus veco sievieti, var likties, ka viņa ir nudien dīvaini uzmācīga persona, kas ir sociāli neveikla (socially awkward), vismaz tā mēs kā lasītāji cauri neveikli smieklīgām sarunām iepazīstamies ar stāsta galveno varoni. Bet, gluži kā grāmatas vāks, viss pirmajā acu uzmetienā ir tikai viegli nošpaktalēta virskārta, zem kuras atklājas arvien dziļākas pazemes ejas ar traumām, dzīves problēmām un sava veida iestrēgšanu dzīvē, kas nekad nav bijusi Britas Marijas izvēle.
Es vairākas reizes esmu nolikusi grāmatu atpakaļ grāmatnīcas un bibliotēkas plauktos, jo gluži vienkārši vāks mani atgrūda. (un mani neviens nepārliecinās, ka milzu grāmatokeāna gūzmā vizuālajam formātam nav nozīmes. Ir. Manā pasaulē ir ļoti liela nozīme. Pirms tunci apēstu un noķertu, viņš ir jāpamana.) Izlasot romānu bija skaidrs, ka vāks attaisno romāna saturu, ietverot galvenos sižeta simbolus un tomēr, tomēr- tās vizuālais noformējums ne tuvu nelīdzinās dziļu pārdomu, humora un skumju pilnajam stāstam. Tā kā veiksmīgi gadiem esmu vairījusies no Omces un Ūves, tad Brita Marija mani pilnībā pārņēma savā varā un es tā arī nesagaidīju momentu, kurā gribētos paslēpt grāmatu prom no redzesloka. Es nebūtu pieķērusies zviedru bestsellera autoram, ja vien man draudzene Una neatsūtītu grāmatu un vairākas reizes nenoprasītu, vai esmu jau iesākusi lasīt. Noliku grāmatu tuvu rokas tvērienam, lai tā man atgādinātu par savu eksistenci, līdz vienā momentā nolēmu, ka vairāk nevar atlikt. Pirmās lappuses mani uzrunāja, es smējos un nodomāju, ka vienalga ko arī nebūtu iedomājusies, sižets ir pilnīgi kaut kas cits-neparedzamāks, dziļdomīgāks, pilnasinīgāks.
Brita Marija zina, kā tikt galā ar problēmām. Viņa tīra. Berž, skrāpē nost, atsavaidzina, vasko, mazgā, pulē, spodrina. Savā ziņā likvidē problēmu. Lai arī grāmatā tas netiek apskatīts, šķiet, ka Brita Marija cieš no absesīvi kompulsīviem traucējumiem- tīrīšana un kārtība ir pārņēmusi viņas dzīvi, jo tā ir vienīgā lieta pār kuru viņai ir kontrole. Arī zem šīs absēstās vēlmes tīrīt slēpjas dziļāka trauma, kas aizsākusies bērnībā piedzīvojot traģiskus notikumus.
Brīdī, kad Britas Marijas zeltneša pirkstā blāvo vien balta svītriņa laulības gredzena vietā, pār Britu nāk apgaismība, ka visu dzīvi viņa ir dzīvojusi kāda cita dzīvi (sapņus, plānus, mērķus) nevis savējo. Vai ir iespējams pensijas vecumā sākt dzīvot sev- piepildīt ilgi kārotos sapņus, nospraust jaunus mērķus, virzīties un piepildīties?!
Fredriks Bekmens ir lielisks stāstnieks, kas zem brīžiem absurda un humora pilna teksta spēj runāt par smagām problēmām. Lielisks stāsts!
Vai tava dzīve ir pakārtota taviem mērķiem, vai piepildot kāda cita vēlmes?!
"Un reizēs, kad nav saprotams, kā tikt galā ar situāciju, viņai ir tikai viena recepte. Viņa tīra."
Izdevniecība: Jāņa Rozes apgāds (2018)