Mets Heigs "Piezīmes par nervozu planētu"

April 25, 2021  •  Leave a Comment

Mets Heigs

"Piezīmes par nervozu planētu" (2019)

Matt Haig

"Notes on a nervous planet"
 

DSC_6973DSC_6973SK

Ideālā pasaulē man nevajadzētu rakstīt šo atsauksmi, un tev nevajadzētu slīdināt savus pirkstus pa ekrāna laukumu, lai šo lasītu. Mums būtu jādodas laukā, pastaigā, jāmeditē, jānododas saviem hobijiem, jāpiedzīvo brīži kopā ar sev svarīgākajiem cilvēkiem, kas ir mums blakus. Jebkurā gadījumā- jādara to, kas mums dara prieku būt šeit un tagad. Bet mēs neesam ideālā pasaulē, nedzīvojam starp ideāliem cilvēkiem un neesam ideālas personības. Tāpēc arvien vairāk es nostādu sevi situācijā, kurā izvēle starp "runāšana par grāmatām" dominē laiku, ko varētu veltīt "grāmatu lasīšanai". No vienas puses abi viens otru neizslēdz, bet tomēr. Laiks, ko pavadu virtuālajā vidē čubinoties ap grāmatām, atņem man fizisko laiku, kad esmu tikai es un grāmata. 

 

Mets Heigs savās piezīmēs, ko es pat nosauktu par īsām esejām vai Instagrama ierakstiem, uzrunā lasītāju, liekot vērtēt, domāt un analizēt savus paradumus tik nezibēgamajā tehnoloģiju un interneta laikmetā, kur arvien vairāk robozitētas sistēmas aizstāj cilvēcikso kontaktu. Un par spīti tam, ka tas viss radīts ar nodomu padarīt mūsu dzīves vieglākas un brīnišķīgākas, mēs vēl kā nekad jūtamies nožēlojami. Šī grāmata ir sarakstīta vēl krietni pirms covid ēras, kas visu aprakstīto paspilgtina kā mirgojoša sarkana lampiņa krītošā lidmašīnā. Diemžēl tehnoloģiju lietošana ir ienākusi mūsu ikdienā kā neaizstājams rīks, nezinu vēl nevienu citu lietu, kuru mēs ņemtu visur, nudien visur. Vai vari pateikt, kur un ko tavs telefons nav redzējis?! Un pats trakākais ir tas, ka nav tādas skalas, kas pateiktu- hei, tev jau ir drusku tā visa par daudz, laiks piebremzēt, izdzēsties, atteikties, nesekot. Vienīgais mērītājs varētu būt emocionālais stāvoklis- brīžos, kad ejot no viena jauna ieraksta uz citu, mēs jūtamies vēl nožēlojamām kā pirms tam.

DSC_6968DSC_6968SK

Meta fenomens ir vienkāršajā, čomiskajā sarunvalodas tipa rakstīšanas formātā un atklātībā- viņš nebaidās stāstīt par savām personiskajām pieredzēm, pašnāvības mēģinājumu, psiholoģiskajām saslimšanām. Šī nav pašpalīdzības grāmata, tā ir sava veida pārdomas piezīmju veidā par mūsdienu cilvēka pieredzi jaunajā laikmetā, kurā reizē ar ātro ikdienu kaut kur pazudusi lietošanas instrukcija.

 

Izdevniecība: Zvaigzne ABC

 

DSC_6968DSC_6968SK

DSC_6959DSC_6959SK


Comments

No comments posted.
Loading...