Kristina Sabaliauskaite "Pētera Imperatore"

May 16, 2021  •  Leave a Comment

Kristina Sabaliauskaite

"Pētera Imperatore" 2020

Kristina Sabaliauskaite

"Petro Imperatore" 2019

 

 

DSC_7088DSC_7088SK

 

 

Uh. Aizveru “Pētera imperatores” pēdējo vāku un smagi nopūšos. Mani iekšējā sajūtas plosa gabalos.  No vienas puses šī ir viena no retajām grāmatām, par kuru es priecājos, ka tai ir otrā daļa, bet no otras puses- kā lai sagaida tulkojumu šajā nepacietīgi steidzīgajā laikmetā, kad visu vajag tagad un uzreiz. Būs vien jātrennē pacietības velni vai arī jālasa lietuviski.

 

Mākslas vēstures doktoru zinātņu doktore Kristina Sabaliauskaite tiek augstu vērtēta Eiropas līmenī un tikpat dāsni apbalvota literatūrā savā dzimtajā Lietuvā.  Neskatoties uz izcilību ar didloģiju “Silva Rerum”, es apzināti izvairījos no Sabaliauskaites vēsturiskajiem romāniem, jo lai arī man ļoti patī darbi, kas balstīti uz patiesiem notikumiem un spēcīgu vēsturisko fonu, tas ir ļoti slidens temats, kurā vēstures fakti var nomākt literāro nozīmību.

 

Bet  tad es atvēru “Pētera imperatori” un jau no pirmajām lappusēm es nevarēju noslēpt savu sajūsmu. Aizraujoši. Vienkārši aizraujoši. Aizmirstiet par visu, ko esiet lasījuši vēstures grāmatās par Krievijas imperatoru un viņa Katrīnu, šis darbs ir kā pandores lāde, no kuras var izvilkt laukā ne tikai pārsteidzošus brīnumus, bet arī visu zaņķi, ko nekad nebūtu vēlējies uzzināt. Lai piedod visi vēsturnieki, bet es nekad neesmu uzskatījusi vēsturi par patiesības atspoguļojumu, tas gluži vienkārši nav iespèjams. Laikmeta liecības, it sevišķi laikā, kad valdīja liels analfabētisms, ir kā klusie telefoni, kas laika gaitā pārvēršas par kropļotām patiesības teikām. Arī dokumenti tiek viltoti un iznīcināti ar domu slēpt faktus vai radīt viltus realitāti. Tāpēc es nepieņemu Sabaliauskaites milzīgo pētniecības darbu kā vienīgo patiesību, bet detalizētā notikumu atspoguļošana, kas ietērpta barbariski lokālā laimetam raksturojošā valodas kompleksā, ir tik dzība, jūtama un sataustāma, ka nav iespējams nenoticēt.  Ja bērnībā sapņoji par priceses dzīvi pilī ar kalpotājiem, tad “ Pētera imperatore” ir kā vircas spainis uzgāzts uz galvas- būt par sievieti 18, 19.gs.nebija nekāda pasatig pa parku. To atstāstīt nevar un nevajag,  tev vienkārši tas ir jāizlasa, jo šī grāmata ir tik dzīva, traka un brutāla. Barbarisms, galināšana, salauztas psihes ar novirzēm, sekss ar vēl vairāk seksu, lamuvārdi, kaujas, bērnu zaudēšana, alkoholisma komas- te viss ir pārpārēm daudz, piesātināts.  

Es gribētu teikt-neprātīgs.  Pilnīgi neprātīgs. Gan laimets, gan kultūra, gan cilvēku prāti.  Ja es būtu vēstures skolotāja, šī būtu obligātā literatūra skolēniem, lai savā prātā nerada ilūzijas par drosmīgiem kareivjiem, skaistām princesēm un varonīgiem imperatoriem.  

 

Lai arī šis romāns atspoguļo austrumu un rietumu kultūru sadursmi un atšķirības, centrā ir sieviete- viņas spēja izdzīvot, pakļauties un reizē izcelties, lai nosargātu savu dzīvību.  

 

 

“ Tikai es biju savā dzimtenē, lai arī kur nonāktu. Jo mana dzimtene bija ciešanas. Tāda dzimtene tev vienmēr un visur ir līdzi. Pārnēsājama. Vienalga, kur esi,- vienmēr esi dzimtenē.” (388.lpp)

 

 

Izdevniecība: Zvaigzne ABC, 2021

 

DSC_7109DSC_7109SK

DSC_7097DSC_7097SK


 


Comments

No comments posted.
Loading...

Archive
January February March April May June July August (1) September October November December
January February March April May June July August September October (1) November December
January (7) February (11) March April May June July August September October November December