Hilarija Mantela
"Vilku nams" 2018
"Ievediet nelaiķus" 2022
Hilary Mantel
"Wolf Hall" 2009
"Bring Up the Bodies" 2012
Mēģinot ielauzties "Vilku nama" kambaros, es saskāros ar apziņu, cik gan maz zinu par vēsturi un nozīmīgākajiem notikumiem. Hilarija Mantela ieveda mani šķietami pilnīgi svešā pasaulē- precīzāk sakot- 16.gs. Anglijas karaļa Henrija VIII galmā, kur valdīja mežonīgi likumi- jebkurš no galma pārstāvjiem, neskatoties uz dižciltīgo statusu vai varas pārstāvniecību, jebkurā brīdī varēja krist nežēlestības bezdibenī un zaudēt visu- īpašumus, titulus un pat dzīvību.
Lai arī varētu likties, ka katru no šīm grāmatām var lasīt atsevišķi, ieteiktu tās tomēr lasīt kopā, lai saprastu notikumu secību un vēlākās sekas, mainoties situācijai. Hilarija Mantela savā vēsturiskajā triloģijā ieved lasītāju Anglijas karaļa Henrija VIII galmā 16.gs., bet, tā vietā, lai pievērstu uzmanību augstdzimušajam karalim, autore ir izmantojusi viltīgu paņēmienu- par centrālo varoni ieceļot neparastu un pretrunīgi vērtētu personību Tomasu Kromvelu. Savā ziņā, skatoties caur Kromvela pagātni un ceļu līdz varas postenim galmā, tiek attainoti arī politiski, reliģiski un vēsturiski svarīgākie notikumi.
Uzaudzis nabadzīgā ģimenē, bērnībā cietis no vardarbīgā tēva, Tomass Kromvels soli pa solim nonāca paša karaļa Henrija VIII paspārnē, kur manipulējot, ietekmējot un virzot sev vēlamus ambiciozus lēmumus, darbojās kā karaļa padomnieks. Ņemot vērā Kromvela necilo izcelšanos, viņa nokļūšana diplomātiski politiskajā postenī pašam karalim, jau vien ir vērā ņemama.
Šī nav parastā izklaidējošā vai viegli lasāmā literatūra- es teiktu, ka šīs grāmatas ir paredzētas pieredzējušam lasītājam, kurš ir izslāpis pēc kaut kā pamatīga, klasiskām vērtībām būvēta un dižmanīga literatūrā. Piedevām- šādam pacietīgam literatūras gardēdim, kurš nebaidās no cietiem riekstiņiem, ir jābūt lielam vēstures mīlim, jo laikmeta un politiski ģeorgrāfiskais atspoguļojums šeit ir dominējošais.
Pateicoties mūsdienu tehnoloģijām, vēsturiskos robus var ātri labot googlējot interneta dzīlēs, lai spētu iemanīties galveno varoņu ( un to no tiesas ir daudz) labirintos, drīz vien pārliecinoties, ka galms viens vienīgs ģimenes mudžeklis vien ir- galu galā, lai saglabātu varas ietekmi, precēšanās ar tuvākiem un tālākiem radiniekiem bija standarta prakse.
Jāatzīstas, ka ielasīšanās "Vilku namā" man gāja ar zināmām pūlēm, klupieniem un nosvīdušu muguru, turpretim "Ievediet nelaiķus" jau bija kā atkaltikšanās ar kaut ko pazīstamu- galu galā varoņi un galma dzīve vairs nelikās tik nezināmi sveša un nesaprotama.
Vislielākā interese man bija saistībā ar sieviešu lomas attainošanu. Cik gan bezpalīdzīga un beztiesīga šajā skarbajā laikmetā bija sieviete- pat neskatoties uz augsto vietu galmā. Sieviete tikai kā politisks rīks, lai nostiprinātu ambīcijas. Sieviete kā gaļas gabals, kuras vērtību nosaka piedzemdēto bērnu dzimums. Henrija VIII sieva, nespējot dāvāt karalim vīriešu kārtas pēcnācēju, zaudēja savu statusu, piedevām vēl pārcieta pazemojumus, taisnojoties par savu šķīstību pirms precēšanās. Nemaz nerunājot par emocionālo traumu, ar ko nācās saskarties sievietēm 16.gs., zaudējot neskaitāmus mazuļus slimību dēļ.
Interesanti, ka šajās grāmatās Mantela apraksta arī neparasto slimību ( tik pazīstami skatoties no mūsdienu skatu punkta, saistībā ar COVID), kad karaļvalsti apsēda mistiskā "svīšanas slimība" (Swetting sickness).
Mantela savai triloģijai piegājusi ar skulptruozu precizitāti, vairāk kā piecus gadus vācot informāciju par laikmetu, katra varoņa biogrāfiju un sīkām laikmeta un vietas detaļām, vēloties lasītājam pasniegt pēc iespējas precīzāku vēsturiskā romāna aprakstu. Iespējams, ka vēsturnieki ir tie, kas romānos pamanīs neprecizitātes, bet man kā vienkāršai lasītājai neatliek nekas cits kā uzticēties rakstnieces godprātībai un precizitātei.
Un kā ar grāmatu nosaukumiem?! Arī tiem ir sava nozīme. Nosaukums "Vilka nams" saistīts ar latīņu teicienu ""Homo homini lupus"- Cilvēks cilvēkam vilks- apzīmējot bīstamās attiecības laika posmā, kurš tiek minēts grāmatā. Savukārt otrā daļa "Ievediet nelaiķus" saistīts ar apzīmējumu tiesā, kurā tiek ievesti apsūdzētie valsts nodevībā- uzskatot, ka sabiedrības acīs viņi ir jau zuduši- miruši.
Hilarija Mantela par šīm grāmatām saņemusi neskaitāmus apbalvojums, tai skaitā arī Bukera balvu. Piedevām ne tikai vienreiz, bet divreiz- ierakstoties vēsturē kā pirmā sieviete, kas šo prestižo balvu saņēmusi divas reizes.
Lai paspilgtinātu izlasīto vai vieglāk saprastu galveno varoņu atiecības un mijiedarbību, ir iespējams noskatīties 2015 gadā veidoto BBC 6 sēriju seriālu, ar tādu pašu nosaukumu "Wolf Hall", kurš ir uzņemts pēc abām pirmajām grāmatām. Arī es ļāvos augsti novērtētā seriāla šarmam, kas man palīdzēja salikt pa plauktiņiem neskaitāmos tēlus.
Pēc lielajiem panākumiem gan no kritiķiem, gan lasītājiem, Hilarija Mantela 2020 gadā laida klajā triloģijas pēdējo daļu " The Mirror & the Light", kas spriežot pēc auditorijas novērtējuma goodreads.com platformā, ieguvusi augsto vidējo novērtējumu- 4.39 (29.000 lasītāju vērtējums).
Jāuzteic tulkotājas Karīnas Tillbergas veikums- šis ir viens pamatīgs darbs, ne tikai apjomā, bet arī saturiski, tulkot šīs grāmatas noteikti bija arī profesionālais izaicinājums.
Tulkotāja: Karīna Tillberga
Izdevniecība: Zvaignze ABC