Kristina Sabaļauskaite

"Pētera imperatore II" 2022

Kristina Sabaliauskaitė

"Petro imperatorė" 2019

DSC_6300SK

"Tūlīt jābeidz pinšķēt. Nedrīkst. Te ir Krievija, te nedrīkst raudāt." (6.lpp.)

Kad tu pēdējo reizi pavadīji laiku kopā ar imperatori?! Starp neskaitāmajiem galminiekiem, nodevējiem, padomdevējiem kopā stāvēji pie viņas nāves gultas un klausījies traģiski piesātinātajā dzīves stāstā?! Eh, lai arī nebūt ne karaliski augstmanīgs, tas ir absolūti aizraujošs literārs baudījums, ko lietuviešu atzītā mākslas vēsturniece/rakstniece Kristina Sabaļauskaite ir izdrupinājusi no vēstures drupām. Un lietuvieši mīl savu rakstnieci, un ko tur liegties- tas, kurš uzdrošināsies ielauzties Krievijas imperatores apartamentos, nespēs turēties pretī Sabaļauskaites spalvas burvībai. 

"Imperatores ķermenis nepieder viņai pašai, tas ir simbols. Varas ikona." (13.lpp.)

Tik ilgi, nepacietīgi gaidītais turpinājums, gluži kā neciešama trīšanās ik reizi, kad grāmatnīcā vai bibliotēkā nācies iet garām lietuviešu oriģinālromānam. Bet sagaidot tikko svaigi ceptu eksemplāru no tipogrāfijas, sajūta, ka šo dārgumu gribas noglabāt kā retu reizi bērnībā iegūto augli, lai paildzinātu sajūsmu par literāro baudījumu. Tikai- gluži kā dzīvē- es "Pētera imperatori II" apriju vienā gabalā, tik lieliska ir atkal tikšanās ar to. Un, tieši tāpat kā Sabaļauskaites varoņiem, mani nākamajā rītā pārņem literārās paģiras.

"Viņa bija kā nenomazgāta smaka- acīs man vairs nelīda, taču vienmēr kaut kur bija samanāma." (92.lpp.)

Vēl nav sanācis lasīt kādas grāmatas turpinājumu, kurš būtu labāks par pirmo daļu, bet imperatores romānu var drīzāk uztvert par megalīta darbu, kurš vienkārši mūsdienu lasītājam (kuram dažkārt bail no 900 lappušu darbiem) sadalīts divās daļās, līdz ar to tas ir kā turpināt nākamo nodaļu vienotā darbā. Protams, pirmā iepazīšanās nu jau pirms gada, mani atsāja pilnīgi satriektu, ar sajūtām, ka esmu apdullināta ar kādu trulu priekšmetu- tik vardarbīga, barbariska, mežonīga, cietsirdīga ir šī Pētera impērija, vide un līdzcilvēki, tāpēc likās, ka turpinājums nespēs pārsteigt ar šausmu ainām. Tomēr, tomēr, bija vietas, kur fiziski var sajusties slikti un pārsteigt ar tumsoņu psihes bezgalīgajiem labirintiem. Sabaļauskaite spēj to visu aprakstīt tik apskaužami aizraujoši, ka nav iespējams atrauties no stāsta. Tikai nākamajā rītā pēc izlasīšanas, es mēģinu saprast, ko esmu izlasījusi, cik maz ir mainījies, cik daudz līdzību ir ar šodien notiekošo Krievijas agresiju. 

"Reizēm labs ēdiens un vīns pamieru palīdz noslēgt labāk nekā ieroču žvadzināšana." (80.lpp)

Vai bija vērts gaidīt vairāk kā gadu?! Noteikti!

Vareni, patiesi baudāms romāns, ko iesaku ikvienam, kurš uzdrošinās ļauties brutāli mežonīgam ceļojumam pa 18.gs Krievijas impērijas ceļiem. 

"Piepeši saprotu, ka Krievijā Dievs nav mīlestība, Krievijā Viņš ir bailes. Visvarenas, visaptverošas, stindzinošas bailes. Mīlestība- tikai ja paveicas, tikai mazliet, pēc tam. Varbūt- tikai pēc nāves." (294.lpp.)

4 zvaigznes

Tulkotāja: Dace Meiere

Izdevniecība: Zvaigzne ABC

DSC_6301SK